Ar Lū Rīdu pirmo reizi iepazinos 1990. vai 1991.gadā, konkrētāk ar pirmo albumu "The Velvet Underground and Nico", kurš man toreiz ļoti patika un ir uzrunājošs vēl aizvien. Intereses pēc iegādājos Rīda albumu "New York", kā arī agrīno "The Velvet Underground" albumu "White Light/White Heat", nedaudz esmu klausījies arī uz šo Rīgas koncertu aktuālo "Berlin" kurā ir, manuprāt, atsevišķi labi hīti un kopēja noskaņa arī.
Taču kopumā runājot, tā arī Lū Rīda solo daiļrade mani neuzrunā, un to noteicis sekojošais - pietiekami vecišķā Lū Rīda muzikālā gaume, vai pareizāk sakot muzikālā pieeja; neskaidrā tendenciozitāte t.i. vēlme būt uz lielās pop skatuves, tajā pat laikā daudzkārt deklamējot pretējo, neskaidri daudzās izlases arī uz kaut ko aizdomīgu norāda.
Kad pirmo iepazinos ar "Velvet Underground", man šķita ka solo karjera būs progresīva, taču diemžēl nācās vilties... Taču kopumā, protams, Rīds mūzikas vēsturei ir respektējama persona. Radio "Naba" ikdienas dziesmu listē skan pāris dziesmas no viņa solo karjeras un, protams, daudz gabalu no "Velvet Underground" laika
