Kopā ar Gasparjanu 15. jūlijā uz skatuves kāps arī viņa mazdēls un muzikālo tradīciju turpinātājs – Dživans Gasparjans Jaunākais.
83 gadus vecais Erevānas Konservatorijas profesors Dživans Gasparjans dzied un spēlē duduku – senu pūšamo instrumentu, kas pagatavots no aprikozes koka. Viņš ir viens no slavenākajiem armēņu mūziķiem, mūzikas pasaules dzīvā leģenda un četru UNESCO zelta medaļu ieguvējs (1959., 1962., 1973. un 1980. gadā). Savu koncerta turneju ietvaros viņš kopā ar nelielu orķestri vairākkārt ir apceļojis visu pasauli, izpildīdams armēņu tautas mūziku. Viņš ir sadarbojies ar daudziem izciliem mūziķiem: Andreasu Vollenveideru, Laionelu Ričiju, Pīteru Gebrielu, Hansu Cimmeru, Braienu Meju, Borisu Grebenščikovu, Irīnu Allegrovu, Vladimiru Presņakovu, Maiklu Bruku un Dereku Šerinjanu.
"Gasparjana spēlēto mūziku vairs nevar saukt par tikai armēņu tautas melodijām. Brīnumainās duduka skaņas tagad var dzirdēt ne tikai tautas un garīgās mūzikas ietvaros, bet arī simfoniskajos skaņdarbos, džezā, rokā un pat mākslas filmu skaņu celiņos. Un šīs daudzās pārvērtības ir iespējis viens cilvēks – Dživans Gasparjans, duduka karalis vai vienkārši tēvocis Dživans, kā daudzi viņu mīļi dēvē," raksta festivāla rīkotāji.
Savukārt sestdienas vakarā Dzintaros uz skatuves varēs baudīt serbu kulta kinorežisora Emira Kusturicas un viņa "The No Smoking Orchestra" muzikālo priekšnesumu.
Lai gan šī nebūs kolektīva pirmā uzstāšanās Jūrmalā, šoreiz tiek solīta īpaša, pārsteigumu pilna programma, kas pagaidām tiek turēta noslēpumā.
Balkānu kolektīvs "The No Smoking Orchestra" ir cieši saistīts ar kinematogrāfu. Gandrīz ikviens grupas mūziķis ir piedalījies filmā "Dzīve ir brīnums", tāpēc var droši uzskatīt sevi arī par aktieri. Tomēr nekādā ziņā nevar apgalvot, ka grupas panākumi ir saistāmi vienīgi ar Kusturicas filmām. "The No Smoking Orchestra" aizvien ir bijusi pašpietiekama kopa, kuru režisora klātbūtne padarījusi tikai vēl labāku.
"The No Smoking Orchestra" izveidojās 1980. gadā. Grupas idejiskais tēvs bija Nenads Jankovičs jeb Doktors Nelle Karažličs. Tobrīd bija grūti iedomāties, ka maršala Tito pakļautībā esošajā Dienvidslāvijā ir uzradies dumpinieks, kurš dzied par to, kas uztrauc visus, turklāt dara to visiem saprotamā valodā. Savos tekstos grupa daudz izmantoja ielu žargonu. Aktuālākās tēmas bija kalnraču dzīves problēmas, serbu migrācija un Kosovas etniskie konflikti.
1986. gadā pēc otrā albuma "Waiting For The Sabbath With The Devil" izgāšanās grupai pievienojas jauns panks no Serbijas – Emirs Kusturica. Viņš kļuva par grupas jauno basģitāristu. Taču Emirs piedalījās tikai trešā albuma "Greetings From Safari Land" ierakstā. Pēc darba pabeigšanas viņš pameta grupu, lai uzņemtu filmu "Čigānu laiks". Kad Karažličam jautā par Emira lomu kolektīvā, viņš atbild: "Neaizmirstiet, ka viņš mums nopirka pastiprinātāju un ģitāru."
90. gadu sākumā Dienvidslāvijā sākas karš, un grupa izjuka. Taču jau 1994. gadā tā atkal sanāca kopā, tikai jau citā sastāvā. Prese uzņēma viņus ar sajūsmu un sauca par "pravietisku". Tajā pašā gadā viņi ierakstīja albumu "Unza Unza Time".
""The No Smoking Orchestra" ir kā laba filma – tajā virmo negaidīti sižeta samezglojumi un pavērsieni. Savas pastāvēšanas laikā grupa ir sniegusi tūkstošiem koncertu, un, lai kurā pasaules malā viņi uzstātos, zāle allaž ir pārpildīta. Huligāniskā izturēšanās un šķietami nesavietojamu stilu apvienojums, sākot no folkmūzikas un beidzot ar pankroku, aizrauj skatītāju. Ļaudamies neizmērojamajam pozitīvisma lādiņam, kas plūst no skatuves, ikviens kļūst par šova daļu un jūtas kā jautrā balagānā vai čigānu taborā," aicina festivāla organizatori.
Visa festivāla "Mūzika un kino" programma atrodama šeit. Biļetes uz festivāla pasākumiem nopērkamas visās "Biļešu servisa" kasēs.
Fotogalerija: "Mūzika un kino" atklāšana