Ar Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvu "Zelta mikrofons" par mūža ieguldījumu 15. marta svinīgajā ceremonijā tiks godināts gada sākumā mūžībā aizgājušais latviešu mūziķis Pits Andersons.
Pits Andersons – īstajā vārdā Alfrēds Pēteris Andersons – ir dzimis 1945. gada 22. martā. Mūzikas eksperts Artēmijs Troickis Andersonu reiz nodēvējis par pašu pirmo nopietni vērā ņemamo rokenrola mūziķi bijušajā PSRS. Par to, vai tiešām Andersons bija pats pirmais, ir iespējams diskutēt, bet viņa nozīme Latvijas un visa reģiona mūzikas vēsturē ir nenoliedzama.
Tautā iemīļotais mūziķis visu savu dzīvi neatkāpās no koncertu spēlēšanas. Andersonam piedēvētais Latvijas "rokenrola karaļa" tituls nav maldinošs – viņa parādīšanās uz skatuves vienmēr līdzi nesa kvalitātes zīmi – tūlīt būs iespēja dzirdēt sirsnīgu, ar atdevi izpildītu amerikāņu žanru mūziku. Gan rockabilly, gan R&B, gan kantrī, gan vistīrākā piecdesmito gadu rokenrola dziesmas Andersona un rūpīgi piemeklēto pavadošo mūziķu izpildījumā viscaur laikam izskanēja autentiski, neliekuļoti.
Pēdējo gadu laikā visu paaudžu rokenrola cienītāji Andersonu sagaidīja ar ovācijām malkojot alu Vecrīgā, taču, iespējams, nozīmīgākais viņa karjera posms meklējams pirms pāris desmitgadēm.
Ar mūziku Alfrēds Pēteris sāk draudzēties jau agrā bērnībā, mācoties mūzikas skolā. Paralēli tam aktīvi tiek apgūta arī angļu valoda, un jau 11 gadu vecumā topošais mūziķis sāk klausīties džezu, kas skan aizliegtajā Rietumu radio, taču rokenrols viņa dzīvē ienāk piecdesmito gadu otrajā pusē. 1959. gadā, mācoties Rīgas Elektromehāniskajā tehnikumā, Andersons piebiedrojas savam pirmajam ansamblim.
"Dažus gadus vēlāk Pits iesaistījās Valērija Seifudinova jeb Seiska dibinātajā rokenrola grupā "The Revengers", kur bija ideju ģenerētājs, mūzikas un angļu valodas eksperts – palīdzēja ar dziesmu tekstu atšifrēšanu no ierakstiem, pa reizei pievienojās grupai un piesēdās pie klavierēm.
1964. gadā Pits Andersons izveidoja sastāvu "The Melody Makers", kurā pats dziedāja un spēlēja ritma ģitāru. Pēc "The Melody Makers" izjukšanas Andersons pārcēlās uz Tallinu, kur ātri apguva igauņu valodu un muzicēja grupā "Optimistid" (1966-1967). Atgriezies Rīgā, Pits ar Seiski nodibināja grupu "Natural Product" (1968-71), pēc tās izjukšanas sekoja radoša krīze. Andersonu kā disidentu regulāri izsauca uz nopratināšanām Valsts drošības komitejā, kontrolēja viņa saraksti un draugu loku," precīzu ieskatu Andersona muzikālajās gaitās sniedz mūzikas pētniece Daiga Mazvērsīte.
Valsts drošības komiteja 1972. gadā Andersonam brīdināja, ka, ja viņš turpinās spēlēt savu mūziku, apdraudēta var būt viņa meitas veselība. Pits mēģināja nokārtot izceļošanu no PSRS, taču tā tika atkārtoti atteikta. Cīņas nogurdināts, viņš novēršas no mūzikas.
Padomju varas neapmierinātība ar Pita muzikālajām gaitām ir viegli skaidrojama – koncerti esot bijuši patiesi aizrautīgi un azartiski, publika trakojusi un jutusi mūziķiem līdz. Rokenrola urdītā atbrīvotība negāja kopā ar totalitārisma iekārtu.
Pērn Latvijā tika izrādīta amerikāņu režisora Džima Brauna veidotā dokumentālā filma "Free to Rock" ("Brīvību ģitārai"), kurā analizēts tas, cik ļoti Amerikas kultūra un rokmūzika veicināja dzelzs priekškara krišanu un totalitāro sistēmu sabrukumu. Ideju filmai rosināja tās producentu saruna ar Pitu Andersonu. Lai arī pašā filmā uzsvars jūtami likts tieši uz Amerikas kultūras izcelšanu saulītē, tajā ietvertās sarunas lieku reizi apstiprināja rokenrola – un arī Andersona darbības – nozīmi padomju laika kultūrā.
Astoņdesmito gadu sākumā vairāku draugu pamudinājuma un koncertu ietekmē Andersons saprot, ka bez mūzikas tomēr dzīvot nevar. Atradis domubiedrus, Pits izveido grupu, kuras nosaukums vairākkārt mainās, līdz kļūst par "Arhīvu". Astoņdesmito gadu otrajā pusē grupa kļūst populāra, pateicoties koncertiem festivālos "Bildes" un "Liepājas dzintars", Pita koncertierakstus rāda arī televīzijā. PSRS sistēmai ļodzoties, Andersons kopā ar "Arhīvu" koncertē ārzemēs – arī Skandināvijā un Anglijā. 1989. gada beigās iznāk ierakstu firmas "Melodija" paspārnē tiek izlaists pirmais Andersona pilnmetrāžas albums vinila platē.
Pēc PSRS sabrukuma "Arhīvs" turpina koncertēt ārzemēs – Vācijā, Nīderlandē, Beļģijā, Skandināvijā un citur – līdz 1995. grupas darbība tiek pārtraukta. Deviņdesmito gadu otrajā pusē Andersons nokļūst savā sapņu zemē Amerikā un top arī vairāki ieraksti.
21. gadsimta pirmo desmitgadi Pits pavada aktīvi – spēlējot koncertus gan ārzemēs, gan Latvijā, radot vairākus ierakstus, organizējot festivālus, divus gadus arī vadot savu radio raidījumu "Be-Bop Boogie And The Rockin’ Rhythm Review". Viņa 2008. gada albums "Brass-A-Billy" ASV notiekošajā konkursā "Just Plain Folks Music Awards" tiek atzīts par labāko rockabilly albumu.
2009. gadā tiek izveidota grupa "Pete Anderson & The Swamp Shakers", kurā kontrabasu spēlē Pita sieva Anna. Ar šo sastāvu Andersons uzstājies gan vairākos prestižos festivālos, gan koncertos Latvijā. Laika gaitā Pitam piešķirti ļoti daudzi goda tituli, viņš iekļauts rockabilly slavas zālē un viņam piešķirts arī Trīs Zvaigžņu ordenis, godinot viņa ieguldījumu mūzikas attīstībā.
Mūziku Andersons turpināja spēlēt tik ilgi, cik vien spēja. 2015. gadā neatkārtojamajam mūziķim tika atklāts rets vēža paveids – liposarkoma. 2016. gada janvārī Latvijas rokenrola karalis devās mūžībā.
Viņa atstātais mantojums ir nemirstīgs – to veido ne tikai pati mūzika, bet arī vairāki neizdzēšami ieraksti mūzikas vēstures lapaspusēs.