Latvijas Nacionālajā operā trešdienas vakarā svinīgi tika pasniegtas Lielās mūzikas balvas astoņās nominācijās.
Foto galerija

Nominācijā "Gada debija" balvu saņēma diriģents Andris Poga. Šajā nominācijā izvirzīti bija arī dziedātājs Armands Siliņš un "Sinfonietta Rīga" stīgu kvartets.

Nominācijā "Gada jaundarbs" balvu saņēma Juris Karlsons par darbu "Vakarblāzma". Šajā nominācijā bija izvirzīts arī Ērika Ešenvalda "Augļu koks ir Jāzeps" un Santas Ratnieces "Sirds bezdelīgas".

Lielā mūzikas balva nominācijā "Par izcilu individuālu sniegumu Latvijā" tika pasniegta čellistei Kristīnei Blaumanei. Šajā nominācijā tika izvirzīti arī diriģents Kaspars Putniņš un dziedātājs Sergejs Jēgers, diriģents Andris Veismanis, diriģents Māris Kupčs un vijolniece Vineta Sareika.

Nominācijā "Par izcilu darbu ansamblī" balvu saņēma Ieva Ezeriete no Latvijas Radio kora, bija izvirzīti arī Latvijas Nacionālās operas koris, kā arī Māris Briežkalns.

Savukārt nominācijā "Par izcilu un daudzveidīgu koncertdarbību gada garumā" Lielā mūzikas balva tika valsts kamerorķestrim "Sinfonietta Rīga". Šajā nominācijā balvai bija izvirzīts arī Latvijas Radio koris un Rīgas saksofonu kvartets.

Nominācijā "Gada uzvedums" Lielo mūzijas balvu saņēma izvirzīti Ešenvalda "Augļu koks ir Jāzeps", kas iestudēts Latvijas Nacionālajā operā. Šajā nominācijā balvai bija izvirzīta arī Leonarda Bernstaina "Mesa", 10.Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā un balets "Anna Kareņina", kas iestudēts Latvijas Nacionālajā operā.

Lielā mūzikas balva nominācijā "Gada koncerts" tika piešķirta Latvijas Radio kora un vokālās grupas "Cosmos" koncertam "Nakts lūgšana" Rīgas Domā pagājušā gada 12.decembrī.

Šajā nominācijā balvai bija izvirzīts arī 10.Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla noslēguma un Dzejas dienu atklāšanas koncerts Svētā Pētera baznīcā 2007.gada 11.septembrī, kurā skanēja 12 latviešu komponistu jaundarbu pirmatskaņojumi, Rudens kamermūzikas festivāla "Asch trio" koncerts Melngalvju namā 2007.gada 3.oktobrī, festivāla "Francijas pavasaris" koncerts 2007.gada 9.maijā Mazajā ģildē, kurā piedalījās "Sinfonietta Rīga", diriģents Sebastjans Rulāns, pianists Rožē Miraro.

Balvu par mūža ieguldījumu saņēma muzikologs un komponists Oļģerts Grāvītis.

AS "Cēsu alus" speciālbalva tika čellistei Blaumanei.

Savukārt balsojumā "Publikas simpātija", kas noritēja portālā "delfi.lv", vislielāko atbalstu guvis kontrtenors Sergejs Jēgers, kurš trešdienas vakarā balvā saņēma torti.

Pirmoreiz balvas pastāvēšanas vēsturē laureāti tika paziņoti balvas pasniegšanas ceremonijā.

2007.gadā radikāli tika nomainīta žūrija, tās sastāvā iekļaujot tikai muzikologus, un arī turpmāk katru gadu Lielās mūzikas balvas žūrija tiks atjaunota, ievērojot principu, ka tajā nedarbojas praktizējoši mūziķi, kuri paši varētu pretendēt uz balvu. Sākot ar šo gadu, žūrijas darbā ir parādījies būtisks jauninājums - balvas ir izvirzītas nominācijās, nominanti jau zināmi publikai, savukārt uzvarētāji tiek noskaidroti žūrijas sēdē ceremonijas dienā, stundu pirms koncerta.

Šogad Lielās mūzikas balvas žūrijā strādāja muzikoloģe, Latvijas Mūzikas akadēmijas Muzikoloģijas katedras vadītāja Anda Beitāne, muzikologs Mārtiņš Boiko, "Latvijas koncertu" valdes loceklis Guntars Ķirsis, "Latvijas Radio 2" programmu vadītāja, muzikoloģe Daiga Mazvērsīte, mūzikas žurnāliste Olga Pētersone, muzikologs, "Latvijas Radio 3" žurnālists Guntars Pupa, muzikoloģe, "Latvijas Radio 3" žurnāliste Maruta Rubeze un muzikoloģe, mūzikas žurnāliste Inga Vasiļjeva.

Lielā Mūzikas balva šogad tika pasniegta jau 15.reizi. Pasākums notika ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu, kas šim pasākumam piešķīris 30 000 latu.

Šogad laureātu naudas balvas apmērs ir 1000 latu pirms nodokļu nomaksas un Armanda Jēkabsona sudrabā veidota statuete, kurā atainots stilizēts sievietes tēls. To ietver ažūrā veidotas smalkas līnijas, kas atspoguļo mūzikas instrumentu fragmentu kontūras. Figūras silueta pieliektā galva, pēc mākslinieka ieceres, simbolizē pietāti pret laureāta ieguldījumu Latvijas mūzikā.

Lielā mūzikas balva ir augstākais Latvijas valsts apbalvojums mūzikā. 1993.gadā Latvijas Kultūras ministrijā pēc toreizējā kultūras ministra Raimonda Paula iniciatīvas tika pieņemts lēmums ik gadu izcilākos sasniegumus mūsu valsts mūzikas dzīvē atzīmēt ar speciālu balvu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!