Foto galerija Radio "Naba" savu sesto pastāvēšanas jubileju šogad atzīmēja krietni saulaināk, nekā to diktē gadalaiks, kā arī savulaik radušais stereotips, ka "Naba", lai arī dažādu noskaņu eksperimentālās un alternatīvās mūzikas atskaņotāja, tomēr priekšroku dod dažādiem 'tumšajiem' žanriem - sākot ar gotiku un beidzot ar dark elektro. Šoreiz jubilejā klausītājiem tika dāvināts kārtējais specifiskais, ne gluži plašām tautas masām Latvijā pazīstamais mākslinieku, kurš savukārt zinātāju un subkultūras pārstāvju vidū tiek dēvēts par leģendu, meistaru un skolotāju. Kā nekā, tieši šis pats meistars un skolotājs bija tas, kurš skoloja un producēja to, kuru starp regeja māksliniekiem visvairāk asociējam ar pašu žanru - Bobu Mārliju.
Bobs Marlijs savu darbiņu padarīja un, jāsaka, tā arī leģendu spodrināja laikus aiziedams no šīs pasaules atstājot savus domubiedrus klīstam līdz sirmam vecumam. Te jāatgādina, ka kosmiskais Lī ir vairāk kā 70 gadus vecs, bet vasarā Latvijā "Fontaine" festivālā viesojās vēl viens Jamaikas regeja pārstāvis - sešdesmitgadnieks Džimmijs Klifs. Tā droši vien būtu atsevišķa saruna ar piemēriem, par to, kas spodrina leģendu vairāk - pāragra aiziešana vai arī ilgs, nostāstiem apvīts koncertmūža noriets. Gan jau, ka varētu atrast daudz un dažādus piemērus abiem variantiem, bet morāle ir tāda, ka 'tīra manta', kas nāk no saknēm ir jāņem, kamēr var. Te vietā būtu piesaukt Misteru Dinamītu un Fanka Prezidentu Džeimsu Braunu, kurš vēl paspēja cienījamā vecumā sniegt paraugstundu Rīgas klausītājiem īsi pirms došanās koncertēt citā pasaulē.
Nu tad par koncertu runājot, regeja leģenda ar visu savu svītu Rīgā ieradās no Šveices un visu Rīgā pavadīto dienu laikā nenoņēmis no galvas savu kosmisko cepuri tā arī ieradās Olimpiskajā Sporta centrā, kur kāpa uz skatuves pēc tam, kad to bija jau iesildījuši "Auļi", "Svjata Vatra" un vērienīgais Gobziņa 20 cilvēku ska projekts ar teju vai visiem klasikas ska grupas šova elementiem. 'Tītari, resnie putni tītari....' ok, labi, patika šoreiz, bet atdzīšos tikpat daudz arī dzirdēju atsauksmes par kārtējo krišanu uz nerviem. Bet gan jau jūs ziniet kā tas ir - vismaz viens no Gobziņa projektiem un radošajām izpausmēm krīt uz nerviem katram normālam latvietim. Bet viņš taču taisīja "Zvaigznīšu brīdi"...ok, viss tiek piedots.
Pats Lī Perijs uz skatuves kāpa ar pavadošo melnādainu mūziķu grupu no Anglijas, kuri esot tie, kuri patlaban spējot radīt un nest tālāk vecā Perija no kosmosa nākušās vibrācijas. Nu kaut kā tā tas arī izskatījās - pēc veiksmīgas klasiķa domu gājiena minēšanas un vibrāciju tveršanas, lai nestu klausītājiem to, ko nu cienījamajam vīram tajā brīdī gribēsies izpildīt. Perijs, sev raksturīgi, arī neskopojās ar audzinoša satura uzsaukumiem publikai, žvadzinādams par savu firmas zīmi kļuvušos spīguļus aproces, vizuļus un citus aksesuārus.
Atsevišķa stāsta vērta ir Lī Perija sieva Mireija, bez kuras viņš nekust ne soli un kuras nopelniem pieder tas, ka viņas vīrs koncertā vispār parādās un kāpj uz skatuves. Cienījamā kundze ir tā, kas paraksta vīra līgumu, saņem honorāru, sastāda raiderī to daļu, kas attiecas uz personisko komfortu (un ticiet, tas nav nemaz tik pieticīgs), un protams, ceļ traci par ikvienu sīkumu kas varētu apdraudēt viņas lauleņa mieru, labsajūtu un saikni ar augstākiem garīgiem spēkiem. Lieki teikt, ka atsevišķi preses pārstāvji pat vairāk tiecās pārmīt pāris vārdus tieši ar Perija kundzi, kura, kā baumo, esot izbijusi bordeļa turētāja un intervijas nesniedz NEKAD.
Šī koncerta un mākslinieka vērtību nosaka tieši šie stāsti un vēsturiskais ieguldījums. Tā vienkārši bija lieliska iespēja pašķirt regeja vēsturēs grāmatā kādu lapu, kurā rakstīts vairāk nekā tikai Bobs Mārlijs, tā bija iespēja savām acīm redzēt dzīvu leģendu, baudīt 'tīru mantu', pārējā patikšana, brāļi un māsas, jau vienkārši bija vibrāciju sajušanas jautājums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
