Tas Paulu esot apmulsinājis, bet, kā viņš pats par to izsakās, "ar robežsargiem labāk nestrīdēties". Turklāt tā notiekot gandrīz vienmēr, kad viņš dodas uz bijušajām padomju republikām, tostarp Krieviju. Īpaši silti parasti viņš tiekot uzņemts Baltkrievijā, kur robežsargi joprojām atceroties astoņdesmitos gadus un bērnu grupas "Dzeguzīte" ziedu laikus.
"Jautā, kā tad "kukuškas" dalībniekiem iet, kaut gan viņiem pašiem jau bērni," smejas komponists, "tur jau manu mūziku ļoti ieredz, bet Rīgā arī cilvēki nāk. Vēl vakar bija sanākuši diezgan daudz, kad spēlēju ar pūtējiem."
Viņš gan norāda, ka par Baltkrieviju un Krieviju jārunā uzmanīgi, jo viņiem tāpat esot labas lietas - labi ceļi un koncertzāle, kāda mums vēl nav. "Arī Krievijā no Pleskavas līdz robežai ceļš sataisīts, bet kā pārbrauc Latvijas robežu, tā mašīna iet pa gaisu - viss vienos lāpījumos," par mūsu ceļu slikto segumu sūkstās maestro.
Uz Krieviju pagājušajā nedēļā viņš devies, jo uzaicināts uzstāties par godu Latvijas Republikas 95. gadadienai 15. novembrī Pleskavas apgabala filharmonijā rīkotajai vietējās varas Krievijas Federācijas Ārlietu ministrijas pārstāvju, uzņēmēju, akreditēto ārvalstu diplomātu, latviešu diasporas un kultūras pārstāvju pieņemšana pilsētas Apvienotajā vēstures, arhitektūras un mākslas muzejā.
Atzīmējot konsulāta darbības 20. gadadienu, svinīgajā svētku pieņemšanā piedalīsies arī iepriekšējie konsulāta vadītāji – Valērijs Zubko, Biruta Bēra, Artūrs Leicis, Gints Serafinovičs un Jānis Legzdiņš.
Šajā laikā Pleskavā notika arī plaša Pleskavas apgabala un Vidzemes reģiona uzņēmēju un pašvaldību pārstāvju tikšanās – apaļais galds. Semināra galvenā tēma „Pierobežas sadarbība”.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
