Hanzas laika sadzīves ainas un viduslaiku tikumus mūzikā uzburs spožs Latvijas mūziķu ansamblis diriģenta Andra Pogas vadībā. Koncertā varēs dzirdēt Valsts akadēmisko kori "Latvija", Latvijas Radio kori, Rīgas Doma zēnu kori, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, solistus – soprānu Guntu Gelgoti, tenoru Mihailu Čuļpajevu, baritonu Vītautu Jozapaiti. Koncertā skanēs arī Fransisa Pulenka šedevrs – Koncerts ērģelēm, timpāniem un stīgu orķestrim. Pie ērģelēm izcilā latviešu mūziķe Iveta Apkalna.

Vācu komponists Karls Orfs pasaulē pazīstams gan kā opusa "Carmina Burana" autors, gan arī kā izcils pedagogs un mūzikas pedagoģiskās sistēmas izveidotājs. Scēnisko kantāti "Carmina Burana" Orfs pabeidza 1936. gadā, un visai drīz tā kļuva par vienu no populārākajiem sava laika vokālinstrumentālajiem darbiem pasaulē. "Carmina Burana" tulkojumā no latīņu valodas nozīmē "Bavārijas dziesmas". Darba pamatā ir viduslaikos tapis poēmu un manuskriptu krājums, kas atrasts kādā Bavārijas benediktiešu klosterī 19. gadsimta sākumā. Tie ir augšvācu un latīņu valodā sarakstīti teksti, kas attiecināmi uz 11.–12. gadsimtu un atklāj gan mīlas dziesmas, gan rindas, kuras piesātinātas ar parupju viduslaiku humoru, – himniski pacilāti teksti mijas ar azartspēļu un dzīru attēlojumu, mīlas un erotisko dzeju.

Komponistu grupas "Franču sešinieks" pārstāvis Fransiss Pulenks ir viens no ietekmīgākajiem 20. gadsimta pirmās puses franču skaņražiem. Koncerts ērģelēm, timpāniem un kamerorķestrim (1938) ir viens no visbiežāk atskaņotākajiem ērģeļdarbiem ārpus baroka komponistu vidus. Pulenks pie šī koncerta strādājis četrus gadus. Koncerts ir viendaļīgs, taču tajā skaidri iezīmējas vairāki posmi – komponists atzīmējis septiņas atšķirīgas tempa un rakstura remarkas.

Biļetes uz festivāla koncertiem nopērkamas "Biļešu paradīzes" kasēs un internetā.