Foto: Santa Savisko-Jēkabsone. Čelliste Kristīne Blaumane
Rudens kamermūzikas festivāla programmā 12. oktobrī Mazajā ģildē uzstāsies "Londonas filharmoniķu" čellu grupas koncertmeistare Kristīne Blaumane, kura spēlēs koncertā "Bēthovena, Debisī un Šopēna sonāšu vakars", portālu "Delfi" informē VSIA "Latvijas Koncerti" pārstāve Rinta Bružēvica.

Koncertā Blaumane uzstāsies kopā ar Maskavā dzimušo pianisti Katju Apekiševu, kura ir Londonas Gildholas Mūzikas un drāmas skolas Klavieru katedras profesore. Abas jau iepriekš veiksmīgi sadarbojušās Londonā.

"Muzikālais ceļojums aizsāksies 18. gadsimta Vīnē ar cerību pilnā un jaunā Bēthovena jūsmu, savukārt Kloda Debisī mūzikā Parīzes kņada iezaigosies ar Fransuā Kuperēna graciozajām vinjetēm. Spāņu poētiskās ainas mūzikā būs jaušamas Gundegas Šmites šūpuļdziesmā," koncerta programmu ieskicē tā rīkotāji.

No Kloda Debisī koncertā skanēs Sonāte čellam un klavierēm reminorā, kas pieder Debisī vēlīnajiem sacerējumiem. Daudz novatoriska un spilgta saklausāms šajā darbā: pārsteidzoši ritma paterni, negaidīti akcenti un tempa maiņas, seno skaņkārtu lietojums, kā arī daudzveidīga un krāšņa spēles paņēmienu palete čellam.

Koncertā skanēs arī Gundegas Šmites opuss "Spāņu šūpuļdziesma" (Cancion de cuna, 2016), kas komponēts viņas draugiem un muzikālajiem domubiedriem – pianistei Hertai Hansenai un čellistam Ērikam Kiršfeldam. "Vistiešāk mani uzrunāja poētiskā un etnomuzikoloģiski izzinošā lekcija "Spāņu šūpuļdziesmas". Šūpuļdziesmām, kas tiek dziedātas Ziemeļeiropā, arī Latvijā, piemīt izteikti mierīga un maiga iedaba. To mērķis ir bērna iemidzināšana. Savukārt spāņu šūpuļdziesmas bieži vēsta par briesmām, liekot bērnam miegā bēgt. Trauslais stāvoklis starp nomodu un miegu liek bērnam vēl jūtīgāk uztvert mātes uzburtās ainas, kas bieži ir dzīves smaguma un rūpju piesātinātas", stāsta Gundega Šmite.

Koncerta programmā iekļauta poļu izcilā pianista un komponista Friderika Šopēna Sonāte čellam un klavierēm, kas komponēta mūža pēdējos gados. Šis ir īpašs darbs – viens no pēdējiem, ko Šopēns savas dzīves laikā publicējis, kā arī vienīgā no sonātēm, kas rakstīta kādam citam instrumentam, kas nav klavieres. Darbs iecerēts un veltīts komponista draugam, franču čellistam Ogistam Frankomam; pirmatskaņojumu sonāte piedzīvojusi Šopēna pēdējā publiskajā koncertā Parīzes Pleijēla zālē, 1848. gada 16. februārī.

Koncerts "Bēthovena, Debisī un Šopēna sonāšu vakars" notiks arī Siguldas koncertzālē "Baltais flīģelis" 13. oktobrī pulksten 19.00.

Jau ziņots, ka VSIA "Latvijas koncerti" rīkotais Rudens kamermūzikas festivāls notiek no 11. līdz 20. oktobrim Rīgā, Siguldā, Jūrmalā, Limbažos, Preiļos un Lūznavā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!