Foto: Publicitātes foto. "Sinfonietta Rīga"
Lielajā ģildē 17. martā pulksten 19.00 kamerorķestris "Sinfonietta Rīga" un diriģents Normunds Šnē aicina uz koncertu "Džonatans Hārvijs un latvieši", portālu "Delfi" informē "Sinfonietta Rīga" pārstāvis Gints Ozoliņš.

Koncertprogrammā Normunds Šnē vienkopus pulcinājis gan prominento britu klasiķi, gan divus sevi jau pierādījušus jaunos latviešu komponistus. Krista Auznieka (1992) godalgoto skaņdarbu "Uguns un roze" orķestris pirmatskaņojis jau pērn Cēsīs, festivālā "LNSO Vasarnīca", bet Matīss Čudars (1991) klausītāju vērtējumam 17. marta koncertā piedāvā savu šoziem tapušo simfonisko poēmu "Malkas šķūnītis sniega krāsā".

Savukārt no Džonatana Hārvija (1939 – 2012) skaņdarbiem izvēlēts kritiķu savulaik augsti novērtētais opuss "Bhakti".

"Viņus visus vieno tiekšanās uz ideālu skaņu un akustikas robežu pārvarēšanu. Var droši apgalvot, ka tāpat kā savulaik Hārviju, arī deviņdesmitos gados dzimušo latviešu komponistu paaudzi vieno zinātkāre un jaunatklāšanas prieks," koncertprogrammu raksturo tās veidotāji.

Džonatans Hārvijs, viens no spilgtākajiem britu pēdējo desmitgažu skaņražiem savos civilizāciju izteiksmes līdzekļu sintēzes meklējumos ir smēlies iedvesmu no vēlīnā romantiķa Riharda Vāgnera, kura mūža nerealizētā iecere bija budismam veltīta opera. Hārvijs, rīkojoties ar sava laikmeta izteiksmes līdzekļiem, šīs heterogēnās realitātes ir galugalā sapludinājis, spējot apvienot acumirklī neiedomājamo – austrumu garīguma un transcendences tradīciju ar Rietumu civilizācijai raksturīgo "Es" esamības centrā.

Pēc doktora grāda iegūšanas Glāzgovas un Kembridžas universitātēs Hārvijs pievērsies pasniedzēja darbam Saseksas universitātē. Līdztekus pirmajām kompozīcijām tapa arī vairākas muzikoloģiskas esejas. Tomēr visbūtiskākais pagrieziena punkts Hārvija radošajā mūžā bija ievērojamā franču komponista un diriģenta Pjēra Bulēza piedāvājums stažēties Parīzes IRCAM (Skaņas un akustisko pētījumu centrs). 1980. gados te tapuši skaņdarbi, kas iezīmējuši Hārvija turpmāko muzikālās domāšanas virzienu un rokrakstu. Pie šiem opusiem pieder – "Mortuos Plango", "Vivos Voco" (1980), "Bhakti" (1982), "Madonna of Winter and Spring" (1986), u.c.

Skaņdarbu četrpadsmit mūziķiem un kvadrafoniskajam ierakstam "Bhakti" ir atskaņojuši daudzi laikmetīgās mūzikas ansambļi.

Savukārt amerikāņu dzejnieka Tomasa Stērnsa Eliota "Četru kvartetu" iedvesmotā partitūra "Uguns un roze" pēc šogad 6. martā Lielās Mūzikas balvas pasniegšanas ceremonijā piedzīvotā triumfa, lielā mērā izvirzījusies par "Sinfonietta Rīga" 17. marta koncertprogrammas dominanti. Iezīmējot skaņdarba enerģētisko sākotni, komponists Krists Auznieks intervijā Latvijas Radio 3 "Klasika" paudis: "Eliots vēlas sasaistīt visas reliģijas, kultūras. Arī es savā darbā ļoti meklēju to, kas pārvar, kas vispārina – ka tas ir nevis Krista Auznieka darbs, bet daļa no kaut kā lielāka. Gribu pieredzēt, ka vienā ziņā tas ir dievišķs, bet vienlaikus – tik ļoti vienots ar apkārtējiem, ka esi daļa no visa. Es ticu, ka viss ir uz labu."

Tāpat kā Krista Auznieka partitūra, arī ģitārista Matīsa Čudara jaundarbs tapis pēc kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" pasūtījuma. Skaņdarba pirmatskaņojuma laikā uz skatuves kāps arī pats darba autors, atskaņojot ģitāras partiju.

Atklājot skaņdarba tapšanas aizkulises, Čudars stāsta:""Malkas šķūnītis sniega krāsā" ir mana kontemplācija par šo ziemu. Rakstot šo darbu, man pa logu ārā visu laiku bija ne viena neskarts, ar sniegu apklāts malkas šķūnītis. Kamēr es strādāju pie partitūras, es vienlaikus vēroju šo statisko "lietu", kas visu laiku tur ir, bet neviens to neaiztiek. Šķūnītis tur ir un nemainās, bet pasaule tam apkārt mainās. Tās ir dažādas gadalaiku maiņas, garastāvokļu maiņas. Principā par to arī ir šis darbs."

Biļetes uz "Sinfonietta Rīga" koncertu "Džonatans Hārvijs un latvieši" nopērkamas visas "Biļešu paradīzes" kasēs un internetā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!