Koncerta programmā būs dzirdama franču un angļu mūzika – Gabriēla Forē, Luija Vjerna, Bendžamina Britena skaņdarbi. Ivetas Apkalnas solo skanēs divi franču ērģeļmūzikas paraugi – svinīgā Šarla Marijas Vidora Tokāta no piektās ērģeļsimfonijas un Sezāna Franka Heroiskais skaņdarbs no Trim skaņdarbiem ērģelēm.

"Rīgas Doms ir slavens ar savām Valkera ērģelēm, kas nav noslēpums ne tikai ērģelniekiem, bet nu jau daudzi cilvēki zina Rīgas doma ērģeles kā vācu romantiskās ērģeļbūves tradīcijas instrumentu," stāsta ērģelniece Iveta Apkalna. "No savas pieredzes vēlos teikt, esmu spēlējusi uz šīm ērģelēm visu stilu un laikmetu mūziku, tomēr man šķiet, ka nevajadzētu apstāties tikai uz vācu romantikās mūzikas nots un lielformāta darbiem, kas parasti tiek spēlēti uz šīm ērģelēm. Tāpēc kopā ar Māri Sirmo, dievinot franču mūziku, 11. maija vakaram esam sagatavojuši pavasarīgu franču šarmu un angļu eleganci."

Apkalna atzīst, ka atgriešanās Rīgas Domā kopā ar kori "Latvija" viņai ir "būtisks notikums un reizē arī liela dāvana, ko ļoti novērtēju. Man ir liels gods muzicēt kopā ar kori "Latvija" 75 gadu jubilejas koncertu programmas ietvaros. Iekšēji, kad spēlēju pavadījumus korim, mana dvēsele dzied. Pati neesmu liela dziedātāja, kādreiz gan biju, bet šis būs viens no koncertiem, kur varēšu iedarbināt sevī vokāli iekšējo sirds un emocionālo dziesmu. Ar nepacietību gaidu muzikālo sadarbību ar Māri Sirmo un kori VAK "Latvija", kas notiks Rīgas Domā. Māris Sirmais, VAK "Latvija" un Rīgas Doms – labāku trīsvienību nespēju iedomāties."

Programmas centrā galvenokārt ērģeļmūzikas dižgaru sakrālās kompozīcijas – Sezārs Franks un viņa skolnieki – Luijs Verns, Šarls Marija Vidors un Gabriels Forē –, kā arī britu komponists Bendžamins Britens.

Luijs Verns bija franču ērģeļmūzikas grands, kas 37 gadus kalpoja Parīzes Dievmātes katedrālē kā ērģelnieks, strādāja Parīzes konservatorijā un bija cienīts laikabiedru vidū gan kā komponists, gan kā ērģelnieks. Mesas majestātiskais skaņu raksts atgādina par Hektora Berlioza, Šarla Guno sakrālo sacerējumu turpinājumu franču mūzikā, bet krāšņā valoda sabalsojas ar vēlīno romantismu.

Viena no ievērojamākajām personībām Francijas mūzikas kultūrā 19. un 20. gadsimtu mijā bija Gabriels Forē, saukts arī par " franču Brāmsu" klasiciski apvaldītā, disciplinētā un siltu jūtu pielietā skaņu raksta dēļ. Viņš bija daudzpusīga personība – ērģelnieks, pianists, diriģents, mūzikas kritiķis, pedagogs, taču mūzikas vēsture viņu vislabāk atceras kā komponistu, kura mūzikālais mantojums veido harmonisku tiltu starp romantismu un impresionismu.

Savukārt 20. gadsimta ievērojamais britu komponists Bendžamins Britens visspilgtāk sevi parādīja operā un instrumentālajā mūzikā. Komponista mūzikas valoda ir spilgti individuāla un rakstības tehnika filigrāna, un kompozīciju, kas būs dzirdama arī koncertā, "Te Deum" Do mažorā Britens sarakstīja jau 21 gada vecumā. Neparasta ir jaunā Britena pieeja kanoniskajam tekstam, atsakoties no kontrapunkta un sarežģītiem rakstības paņēmieniem, panākot gavilējošas kulminācijas tikai īsu motīvu attīstības rezultātā.

Biļetes pieejamas " Biļešu Paradīzes" un Rīgas Doma kasēs.