Koncertā tiks atskaņoti trīs darbi - "Advent Story", "Xmas All Around the World" un "Ziema", un pēdējam šis būs pasaules pirmatskaņojums, kurā piedalīsies ļoti vērienīgs izpildītāju sastāvs - koris "Maska", pianiste Aurēlija Šimkus, koklētāju ansamblis "Balti", ģitārists Gints Smukais un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra stīgu grupa. Tā bija jūsu iniciatīva, kora mākslinieciskā vadītāja Jāņa Ozola mudinājums?
Jauniešu koris "Maska" tradicionāli rīko koncertus Ziemassvētkos, bet šis būs īpašs - tik izpildītas tikai manis rakstītās kompozīcijas. Tā sanāk, ka es arvien vairāk komponēju, jo - ir pieprasījums. "Ziema" ir apjomīgākais skaņdarbs, ko savā dzīvē esmu uzrakstījusi, nenoliedzami - Jāņa Ozola iedrošināta, turklāt viņš man vienmēr ir ticējis, arī mudinājis rakstīt. Arī "Advent Story", kas tiks atskaņots šajā koncertā, tapa pēc Jāņa Ozola pamudinājuma pirms trim gadiem. Savukārt "Xmas All Around the World" ir pasaulē populāru Ziemassvētku popurijs, tas tapis pērn. Un šogad nāca jauns pasūtījums, tā tapa "Ziema".
Un varēšana aug caur gribēšanu rakstīt apjomīgus darbus?
Man varēšana aug caur jaunu sfēru izzināšanu. Protams, man bija bail rakstīt orķestrim un koklēm. Rīgas Mūzikas vidusskolā absolvēju kordiriģentu klasi, Mūzikas akadēmijā ieguvu mūzikas bakalaura grādu, esmu nedaudz mācījusies kompozīciju, bet praksē viss ir citādāk. Dzīvē man daudzreiz bijis tā, ka bijis jāiziet ārpus savas komforta zonas, jāiemācās kaut kas jauns, bet man vienmēr ir paveicies ar atbalstu, jo vienmēr atrodas cilvēki, kas mani pamāca, iedrošina meklēt jauno.
Nupat klajā nācis arī disks "Ziema" - korim "Maska" otrais disks, jums - pirmais.
Tā tas ir - mans pirmais autordisks. Tajā iekļauti visi skaņdarbi, kas 20. decembrī skanēs koncertā Doma baznīcā. Patiesībā - sajūta ir nereāla, grūti noticēt, ka tas notiek ar mani. Reizēm iedomājos, ka Johans Sebastians Bahs savas dzīves laikā nebija populārs, viņa skaņdarbus neatskaņoja, tikai 100 gadus pēc Baha nāves viņa mūziku sāka izpildīt. Tas ir fakts - Bahs nomira publikai nezināms, tikai Fēlikss Mendelsons Bartoldi 19. gadsimta vidū "izcēla" viņa daiļradi. Kad atceros šo faktu, man šķiet, ka esmu ļoti priviliģēts cilvēks, jo manus darbus izpilda manas dzīves laikā, tos arī klausās.
Jau deviņus gadus esat kora "Maska" vokālā pedagoģe. Kā jūs nokļuvāt korī?
Nejauši. Studēju Mūzikas akadēmijā, un Dita Tomsone, kura tolaik strādāja korī kopā ar Jāni Ozolu, uzaicināja mani pievienoties "Maskai", lai papildinātu soprānu rindas, kad kolektīvs devās savā pirmajā ārzemju braucienā - uz starptautisku koru konkursu Nīderlandē. Ceļojuma laikā es tik ļoti iemīļoju šo kolektīvu, ka sapratu, ka gribu tajā būt. Tā sanāca, ka Dita Tomsone devās mācīties uz Norvēģiju un savā vietā ieteica mani. Kopš 2006. gada janvāra esmu "Maskas" kormeistare. Lai sasniegtu kaut ko lielu, ir jāiegulda liels darbs, un koris "Maska" tam ir viens no spilgtiem pierādījumiem. Tomēr būtisks faktors ir tas, ka kora dalībnieki ir kļuvuši par maniem draugiem, mūs vieno daudz kas ārpus kora dzīves. Es noteikti nesēdētu tik ilgi vienā darba vietā, ja man nebūtu tāds kolēģis kā Jānis Ozols, ar kuru mums ir laba muzikālā sadarbība. Un es turpinu arī dziedāt korī, kad vien esmu Latvijā.
Jūs esat arī vokālās grupas "Latvian Voices" līdere un komponiste, un šī gada beigās grupa dodas koncertēt uz Austrāliju.
Ziemassvētku rītā mēs dodamies mēs dodamies uz 34. Austrālijas latviešu jauniešu dienām, kas tieši pirms gadu mijas notiks Adelaidē. Mēs braucam sniegt koncertu, arī strādāt ar jauniešiem 3x3 nometnē, arī latviešu jauniešu vasaras vidusskolā, tātad - palīdzēt uzturēt tautas mantojumu. Sniegsim koncertus arī tautiešiem, kas dzīvo Melburnā un Sidnejā.
Kas jūs notur kopā "Latvian Voices"?
Mēs neizvēlējāmies būt kopā tādā sastāvā, kāds tas ir šobrīd. Viss notika nejauši, jo sanācām kopā, lai dotos muzicēt uz Vāciju, bet mums ir izveidojusies lieliska radoša ķīmija. Mēs esam labas draudzenes, cita citu satiekam biežāk, nekā savu ģimeni. Un noteikti mūs notur kopā mūsu mērķi un mūzika, ko esam radījušas. Nenoliedzami, arī mūsu grupas nosaukums uzliek atbildību, jo īpaši - dziedot ārpus Latvijas.
Ja kādā brīdī nāksies izvēlēties - koris "Maska", vokālā grupa "Latvian Voices" vai komponēšana, kas gūs virsroku?
Un visam minētajam pa vidu ir arī darbs televīzijā "360TV", kur es veidoju raidījumu "Hobiju domnīca". Mani priecē, ka man apkārt ir tādi cilvēki, kas man ļauj apvienot savas dažādās izpausmes. Privātās dzīves man īsti nav, bet es par to šobrīd nebēdāju, jo esmu priecīga par to, ko es daru. Skaidrs, ka es nevarēšu ilgi dziedāt, jo dziedātājas karjera beidzas ātrāk nekā vīriešiem. Man sapnis ir tāds - pēc vairākiem gadiem man ir māja meža vidū, un mans pamatdarbs ir komponēšana. Bet - kas zin', kas zin'.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
