Apgāds "Jumava" laidis klajā vienu no pasaules literatūras klasikas darbiem Dantes Aligjēri "Jauno dzīvi".
Dante Aligjēri bija itāļu dzejnieks un filozofs, viens no itāļu literārās valodas pamatlicējiem.
Dantes "Komēdija" (Dž. Bokačo to vēlāk nosauca par "Dievišķo komēdiju" (itāļu La divina commedia) tiek uzskatīta vienlaikus par vienu no izcilākajiem darbiem gan viduslaiku, gan renesanses literatūrā. Citi Dantes nozīmīgākie darbi ir Convivio ("Dzīres") un La vita nuova ("Jaunā dzīve"). Dantes traktāts "Par tautas valodu", sākotnēji rakstīts latīņu valodā, tiek uzskatīts par pirmo zinātnisko darbu romāņu valodniecībā.
Itāļu literatūras dižgara Dantes Aligjēri (1265–1321) darbā "Jaunā dzīve" apkopoti soneti, kas veltīti Beatričei Portinari, pret kuru dzejnieks lolojis maigas jūtas visa mūža garumā.
Tas ir viens no neparastākajiem mīlas stāstiem pasaules vēsturē: dzīves laikā abu ceļi krustojās tikai dažas reizes, un dižciltīgajai florencietei Beatričei bija lemts iziet par sievu pie cita, tāpat kā pašam Dantem — kļūt par citas sievietes vīru. Taču tas neliedza dzejniekam godbijīgi dievināt daiļo donnu un padarīt viņas vārdu nemirstīgu, iemūžinot vispirms "Jaunajā dzīvē", bet vēlāk arī "Dievišķajā komēdijā".
Apgāds "Jumava" laidis klajā grāmatu "Zaldātu zābakos. Padomju armijas stāsti", kurā apkopotas atmiņas par dienestu padomju armijā. Šī grāmata turpina dzejnieka Vika darbā "Santamonika, Arhangeļskas apgabals" aizsākto tematiku, vienīgi šoreiz savos stāstos dalās divdesmit pieci dažādu vecumu un dažādu nodarbošanos cilvēki – mākslinieki, mūziķi, aktieri, uzņēmēji utt.
Grāmatas sastādītāja Lilita Vīksna atceras "Kad sāku strādāt pie šīs grāmatas, domās biju izveidojusi garumgaro sarakstu ar cilvēkiem, kuri būtu jāuzrunā. Sanāca arī tā, ka zvanu vienam, bet viņš, kautrīgi atvairīdamies, saka: "Ko tad es, bet noteikti piezvaniet..." Un tā es no viena "plānotā" varoņa tiku pie kāda cita stāstītāja. Stāsti sāka birt kā no pārpilnības raga, līdz sapratu, ka ir jāapstājas, lai tos visus varētu satilpināt vienā grāmatā. Puisis, kurš sargāja Ļeņina mauzoleju, un puisis, kurš apsargāja raķešu kodolgaviņas, arī bija uzrunāti, bet neuzrakstīja savus stāstus, jo nevēlējās lieku publicitāti savam šībrīža amatam. Izrādījās, ka padomju ēna mums seko vēl joprojām... Šajā izdevumā neiekļuva arī daudzi stāsti, kuru varoņi vienkārši nepatrāpījās man ceļā laikā, kad tapa šī grāmata.
Taču ir citi brīnišķīgi un pat gluži neticami stāsti: par zaldātu, kas no bundzinieka kļuva par ieslodzīto apsargu, par zaldātu, kas dzimis Sibīrijā, izveidoja galvu reibinošu karjeru PSRS laikos un atgriezās Latvijā, ne vārda nezinādams latviski, un vēlāk kļuva par prezidenta padomnieku... Atmiņās dalījās Rolands Zgorskis, Kaspars Pūce, Gvido Straube, Atis Ieviņš, Henrihs Vorkals, Vitālijs Kokalis u.c. Pavisam kopā - 25 brīnišķīgi stāsti par divdesmit pieciem brīnišķīgiem cilvēkiem.
Informāciju sagatavoja:
Apgāda “Jumava” reklāmas daļa, tel.: 67288104