Platīnblondi mati, dzimumzīmīte starp vaigu un virslūpu, jutekliska figūra un gaisīga elpa – reti kurš nepateiks, ka šīs iezīmes visspilgtāk raksturīgas vienai no visu laiku slavenākajām sievietēm – Merilinai Monro, kura šā gada 1. jūnijā svinētu 90 gadu jubileju.
ASV Kalifornijas štatā dzimusī Merilina (īstajā vārdā Norma Džīna Mortensone) pirmos dzīves gadus pavadījusi bērnunamos, agrā jaunībā pelnījusi naudu ar darbu aviācijas rūpnīcā, vienlaicīgi strādājot par modeli un sapņojot par aktrises profesiju. 1946. gadā sākusi lietot pseidonīmu, ar kuru 50. gados arī iemantoja plaša mēroga atpazīstamību, kas nu ļauj viņu dēvēt par popkultūras ikonu.
Pēc 1953. gada filmu "Niagāra" ("Niagara") un "Džentlmeņi izvēlas blondīnes" ("Gentlemen Prefer Blondes") iznākšanas Monro pakāpeniski kļuva par starptautisku seksa simbolu un superzvaigzni. Pēc vairāku kritiķu domām, 1956. gada kinolentē "Autobusu pietura" ("Bus Stop") redzama Monro karjeras labākā aktierspēle, taču kinomīļi visbiežāk piemin tādas filmas kā " Septītā gada drudzis" ("The Seven Year Itch") un "Džezā tikai meitenes" ("Some Like It Hot").
Baudkāri raisošā auguma un mīlas dēku dēļ, Monro privātajai dzīvei pievērsa lielu uzmanību. Viņa precējusies trīs reizes, kā arī bijusi atkarīga no dažādām narkotiskām vielām. Lai arī dzīves laikā Monro filmējusies vien aptuveni 30 filmās, tiek lēsts, ka jau līdz viņas negaidītajai nāvei 1962. gadā tās nesušas ieņēmumus aptuveni 200 miljonu dolāru apmērā.
Monro nāve, kas oficiāli tiek uzskatīta par pašnāvību, izraisīja un joprojām raisa gan spekulācijas, gan sazvērestību teorijas, taču vairāki viņas tuvinieki sacījuši, ka Monro bojāejā galvenokārt vainojama preses nemitīgā iejaukšanās viņas dzīvē un pārlieku lielā tenku vācēju uzmanība.
Var tikai iztēloties, kāda būtu mūsdienu populārā kultūra, ja Monro būtu dzīvojusi ilgāk, taču skaidri zināms, ka, pateicoties aktrises temperamentam un pievilcībai, Monro vārds ir nedzēšami ierakstīts kino vēsturē.
