Kino muzeja krājumos tika nodoti galvenās varones, ko atveido šveiciešu aktrise Sabīne Timoteo, kostīmi, filmas scenārija kopijas, filmēšanas grupas saraksti, filmēšanas vietu un darba plāni, kā arī filmēšanas kadru plāni, ko zīmējusi filmas māksliniece Ieva Jurjāne. Tāpat filmas veidotāji muzeja rīcībā nodeva arī vīzes, ko filmas varone valkā Sibīrijā, velteņus, deportāciju ainas koferi, fotogrāfijas par filmas tapšanu un filmas plakātus.
Filmēšanas vajadzībām filmas māksliniece Ieva Jurjāne un visa filmas grupa meklēja un vāca daudzas oriģinālas lietas, apģērbus, koferus, kas bija piedzīvojušas 1941. gada vai 1949. gada deportācijas, aizceļojušas un atgriezušās Latvijā kopā ar izsūtītajiem cilvēkiem. Daudzi filmā redzamie priekšmeti tika veidoti pēc Melānijas Vanagas rokrakstu grāmatās atrodamajām fotogrāfijām, lai radītu precīzu 40. gadu Latvijas un 50. gadu Sibīrijas autentiskuma sajūtu.
"Filmā nereti izmantojām īstus vēsturiskus apģērbus, – cik vien iespējams, mēs vācām lietas, priekšmetus gan no privātām kolekcijām un kinostudijas krājumiem, gan meklējām krāmu tirgū. Ņemot vērā, ka oriģinālās lietas, apģērbi konkrētajā laika posmā tika veidoti no dabīgiem materiāliem un laika zoba skarti, sairst, tie noderēja to Sibīrijas ainu filmēšanā, kur no Latvijas līdzi paņemtās lietas juka ārā.
Tomēr veidojot katru konkrēto epizodi, es ņēmu vērā, kur parādīt šo lietu kontekstualitāti," tā Agita Cānes un Dairas Āboliņas veidotajā dokumentālajā filmā "Visu laiku snieg" par filmas "Melānijas hronika" uzņemšanas procesu stāsta filmas māksliniece Ieva Jurjāne.
"To, vai un kā filma "Melānijas hronika" ieies Latvijas kino vēsturē, lai nosaka skatītāji un vēsturnieki. Mums šķita būtiski, lai "Melānijas hronikas" uzņemšanas process, kas ilga vairāk nekā trīs gadus un kur iesaistījās vairāk nekā 100 Latvijas, Somijas, Čehijas, Lielbritānijas, Šveices kinoprofesionāļi un vairāki simti Latvijas iedzīvotāji gan masu skatos, gan sniedzot savu atbalstu, tiek dokumentēts un šie dokumenti saglabājas. Papildināt Kino muzeja krājumus ar mūsu dāvinājumu filmas veidotājiem ir ne tikai gods, bet arī pienākums pret visiem tiem, kuri palīdzēja filmas tapšanā, " stāsta filmas producente Inese Boka-Grūbe.
Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzeja vadītāja Zane Balčus, kura saņēma filmas rekvizītus, izteica pārliecību par "Melānijas hronika" nozīmi Latvijas kino vēsturē: "Mēs ar lielu gandarījumu pieņemam muzeja krājumā filmas "Melānijas hronika" materiālus, kas liecina par kino uzņemšanu šodien, saistās ar atzītiem Latvijas kino profesionāļiem – režisoru Viesturu Kairišu, mākslinieci Ievu Jurjāni, kā arī pati filma stāsta par būtisku lappusi Latvijas vēsturē. Lai arī muzejs bieži vien cilvēku apziņā saistās ar pagātni, ar kaut ko jau notikušu, mums vajadzētu atcerēties, ka arī vēsture sākas šodien, un "Melānijas hronika" ar šo materiālu nonākšanu muzeja krājumā, kļūs par daļu no Latvijas kino vēstures, kas būs pieejama pētniekiem neierobežoti ilgu laiku."
Jau ziņots, ka Viestura Kairiša spēlfilmas "Melānijas hronika" pirmizrāde notiks 1. novembrī. Tās pamatā ir izsūtījumu Sibīrijā izdzīvojušas latviešu sievietes, rakstnieces Melānijas Vanagas dzīvesstāsts. Tas ir patiess vēstījums par cilvēcības brīnumu, gara plašumu un ciešanu pilnajiem cilvēku likteņiem lielākajā Latvijas nācijas traģēdijā. Spēlfilmu caurvij sirdi plosošs vēstījums par deportētajām latviešu sievietēm, kurām bija jāizcieš, jāizdzīvo un jāpārdzīvo dzīve Sibīrijā, lai vēlāk atgrieztos un dzīvotu Latvijā.
