Kantrī mūzikas leģenda Džonijs Kešs pirms dažiem gadiem pameta šo pasauli, dodoties uz labākiem medību laukiem, un dodot iespēju Holivudai aši nopelnīt ne mazums naudiņas, uzmeistarojot viņa dzīvesstāstu “Sirds robeža”. Tuvojoties “Oskaru” pasniegšanas ceremonijai, filma iegūst vēl azartiskāku piesitienu – ne tikai biogrāfiska un muzikāla drāma, bet arī drošs pretendents uz Amerikas Kinoakadēmijas balvu sekojošās kategorijās: labākais aktieris, aktrise, kostīmi, montāža, skaņa. Jāpiebilst, ka gan Joakvins Fēnikss, gan Rīsa Vīzerspūna par labākajiem tika atzīti “Zelta Globusu” dalītāju prātos, kuri labākās muzikālās vai komiskās filmas laurus arīdzan piešķīra arī “Sirds robežai”. Lai balvu biruma klāsts būtu pilnīgāks, jāpiebilst, ka bijušās “gudrās blondīnes” aktierdarbu ir uzteikuši gan Ņujorkas, gan Sanfrancisko kritiķi, gan arī Ekrāna aktieru ģilde.
“Sirds robežas” shēma ir klasiska muzikāla drāma, ko Holivuda izmanto jau kopš skaņas rašanās laikiem – 20.gs.20.gadu beigām -, paralēli montējot privātās dzīves kāpumus un kritumus un profesionālo karjeru, bet uzsvaru tomēr liekot uz Džonija Keša attiecībām ar Džūnu Kārteri. Ja atceras pērn “Oskaros” apbalvoto Teilora Hakforda “Reju”, tad Džeimsa Mengolda filma šķiet tikai vājš nolējums R.Čārlza traģiskajam, ideāli samontētajam un stilizētajam likteņstāstam, kur katrs elements bija savā vietā un vairāk nekā divas ar pusi stundas garais kinodarbs nelika nemierā dīdīties pa krēslu. Ar “Sirds robežu” ir bēdīgāk – krietni izstiepta un pat vietām nevajadzīgi meditējoša, pārlieku klišejiska (kārtējais apliecinājums pašu amerikāņu sapņa piepildījumam un Pelnrušķītes pārtapšanai par daiļo princesi) un ar tikai dažām ieskicēm apkārtējās politiskajās un sociālajās norisēs. Protams, kā jau šādiem biogrāfiskiem materiāliem pienākas, ir gan salauzta sirsniņa (bērnībā bojā gājis brālis, mūžīgās nesaskaņas ar tēvu, dīvainā savienība ar sievu), gan liktenīgā mīla (Džūna Kārtere, kurai bija lemts vienā no koncertiem simtiem cilvēku priekšā teikt “jā” vārdu Keša izteiktajam bildinājumam), gan neveiksmes (kreisie sakari, alkohols, grūti laiki, neskaidrība par nākotni, par daudz naudas), gan pasakām līdzīgas beigas. Džonijs un Džūna dzīvoja laimīgi līdz mūža galam, piedzemdēja četrus bērnus un no dzīves šķīrās ar triju mēnešu atstarpi... Piezīme: Jauns modes kliedziens vai arī – kolektīvs izdomas bagātības apsīkums? – Filma “Sirds robeža”, gluži tāpat kā šī gada Oskaru kandidātes “Ar labunakti un visu labu”, “Kapote” un “Kuprainais kalns” sižetiski atgriezusies Amerikas 50.un 60.gados, turklāt trīs no filmām veidotas pēc patiesiem notikumiem un galveno lomu izpildītāji – Filips Seimūrs Hofmans (“Kapote”), Deivids Stretherns (“Ar labunakti..”) un Joakvins Fēnikss un Rīsa Vīzerspūna (“Sirds robeža”) – nu gaida zeltītos vīriņus. Kādam paveiksies, bet arī tas būs pateicoties viņu varoņu sasniegtajam.

Vērtējums:

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!