Nemaz tik bieži negadās, ka amerikāņu filma gūst lielus panākumus Bangladešā, un vēl retāk tas gadās, ja filma ir par Holivudas prostitūtu, kas satiek savu skaisto princi.
Taču “Jaukā sieviete”, ar kuru pirms desmit gadiem aizsākās Džūlijas Robertsas un atdzima Ričarda Gīra karjera, sagādājusi ne vienu vien pārsteigumu.

“Kino nav precīza zinātne. Mēs neesam ģēniji. Mēs taustāmies un dažkārt panākam apbrīnojamu rezultātu. Mēs varam pārsteigt paši sevi, kā tas notika ar “Jauko sievieti”,” aģentūrai “Reuters” sacīja režisors Garijs Maršals.

Mūsdienu Pelnrušķītes sižets par prostitūtu, kurā iemīlas bagātnieks, pieveica politkorektuma aizstāvjus un sagrāva mītu, ka amerikāņu romantiskās komēdijas negūst piekrišanu Eiropā.

Taču filmas panākumu atslēga nebija tikai veiksme vien. Maršals bija spiests cīnīties, lai panāktu, ka filmā tiek iekļauta aina, kurā Robertsas varone runā par nodomu pamest prostitūciju un atsākt mācības pat tad, ja Gīra varonis neatgrieztos un viņu neizglābtu. “Par šo ainu feministes mani reabilitēja,” atzīst Maršals.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!