"Mēs esam ārkārtīgi laimīgi saņemt šo balvu. Bet es šodien satiku šeit uz ekrāna bieži redzēto Lidiju Lasmani-Doroņinu, mēs pārrunājām daudzas lietas. Es domāju, ka mēs kaut ko neesam izdarījuši šajā valstī, lai mēs varētu uzskatīt, ka Latvijas cilvēku upuri Sibīrijā nav bijuši veltīgi. Es aicinu visus, lai mēs tomēr virzām uz priekšu čekas maisu atvēršanu," teica režisors.

Viņš turpināja: "Es domāju, ka tas ir ļoti būtisks un svarīgs solis, lai Latvija spētu uz priekšu attīstīties. Joprojām bieži nevar saprast, no kurienes kam aug kājas, bieži tiek raustīti dažādi diedziņi, un, manuprāt, mums šai problēmai ir jātiek pāri. Lai mēs tiktu pāri šai problēmai, mums nepietiek vienkārši atvērt čekas maisus, mums vajag arī kā sabiedrībai uzņemties savu lomu šajā procesā, mums vajag dot šiem cilvēkiem iespēju mūsu sapratnei, ka mēs zinām, kā darbojās šis čekas režīms, mēs saprotam, ka daudzi tur ir nokļuvuši pret savu gribu, viņiem pat nezinot , ka daudzi tur ir nokļuvuši dažādu manipulāciju, psiholoģiskas un fiziskas vardarbības rezultātā."

"Mums arī kā sabiedrībai ir jādod šis solījums, ka nenotiks raganu medības. Taču es domāju, kamēr mēs nespersim šo soli, diemžēl mēs strēgsim un buksēsim," Kairišs skaidroja.

Režisora minētā Lasmane-Doroņina ir padomju disidente. Režisora Andreja Verhoustinska dokumentālā filma par viņu pirmdien ieguva labākās īsmetrāžas dokumentālās filmas balvu.

"Melānijas hronika" ir Kairiša filma par 1941. gada deportācijām, kas balstīta Melānijas Vanagas darbā "Veļupes krastā". Filma kopumā nacionālajā filmu festivālā "Lielais Kristaps" pirmdien saņēmusi sešus apbalvojumus. Tā šogad izvirzīta arī cīņai par kandidēšanu ASV Kinoakadēmijas balvai nominācijā "Labākā ārzemju filma".

Kairišu otrdien, pulksten 15, tiešraidē portālā "Delfi" intervēs žurnālists Jānis Domburs.