Tādējādi Kino muzeja īpašumā nonācis vairāk kā 300 vienību vērtīgu laika liecību un personisku dokumentu - 1960. līdz 1980. gadu fotogrāfijas, kurās redzams pats režisors, viņa ģimene un laikabiedri, foto no filmu uzņemšanas laukumiem, viņa personiskās dienasgrāmatas un piezīmes, kurās režisors skrupulozi intelektualizē par laikmeta sociālajām un mākslas kolīzijām, kinematogrāfa vispārīgiem jautājumiem, studiju laiku Maskavas kino institūtā (VGIK), viņa slaveno filmu scenāriji ar piezīmēm, filmu plakāti, u.c. Kā teic muzeja speciālisti, materiālu vēl tikai gaida apguve un padziļināta izpēte.
"Tas ir milzīgs ieguvums un lielisks papildinājums jau esošajiem režisora materiāliem. Kino muzeja Sinematēkā ikvienam apmeklētājam iespējams noskatīties visas augšminētās Pieša filmas," uzskata Rīgas Kino muzeja pārstāvji un izsaka lielu pateicību dāvinātājiem, kā arī novērtē tik rūpīgu un ieinteresētu attieksmi pret zūdošām un retām Latvijas kino vēstures liecībām un aicinām ziedot muzejam arī turpmāk.
Gunārs Piesis (1931. - 1996.) ir latviešu kinorežisors un secenārists. Viņa ir vārds pazīstams jau vairākām kino skatītāju paaudzēm: Piesis ir latviešu literatūras klasikas, mītiskā un pasaku motīvu iedzīvinātājs kinematogrāfā - filmās "Nāves ēnā" (1971), "Pūt, vējiņi!" (1973), "Sprīdītis" (1985), "Maija un Paija" (1990), kā arī autors tādiem savā laikā asi kritiski vērtētiem darbiem kā "Kārkli pelēkie zied" (1961, debija pilnmetrāžas spēles kino).
