Uz savas starptautiski augstu novērtētās filmas "Paradīze" ("Рай") Latvijas pirmizrādi Rīgā nākamā gada februārī ieradīsies pazīstamais krievu režisors Andrejs Končalovskis, portālu "Delfi" informē festivāla "Baltijas pērle" rīkotāji. Ar šo pirmizrādi "Baltijas pērle" uzsāk jauno kino sezonu.
Radošais vakars, kurā būs iespēja noskatīties filmu un uzklausīt kinorežisoru Andreju Končalovski un galvenās lomas atveidotāju Jūliju Visocku, notiks 2017. gada 12. februārī plkst. 17.30 kinoteātrī "Splendid Palace". Papildus seanss 12. februārī plkst. 14.45.
Filma šogad novērtēta Venēcijas kinofestivālā – Končelovskis saņēma "Sudraba lauvu" kā labākais režisors. Filma ir arī Krievijas pieteikums "Oskara" balvai kategorijā "Labākā ārvalstu filma".
""Paradīze" ir filma par likteņu savīšanos kara viesulī: izcils, negaidīts un satriecošs darbs, kas paplašina vēsturiskās drāmas robežas un izvēršas kā poli-stilistisks – ar mistiku, paradoksiem un provokācijām. Tā jāskatās, iepriekš neko neizzinot," raksta "Baltijas pērles" pārstāvji.
"Mana filma ir pārdomas par divdesmito gadsimtu, kurā neskaitāmas ilūzijas pārvērtās par neko. Šī ir filma par naida retorikas bīstamību un par to, ka tikai mīlestības spēks spēj uzveikt ļaunumu," skaidro režisors.
Filma tiek raksturota kā jaudīga, skarba un enerģiska, kurā "kara epizodes pārsteidz ar dokumentālu reālismu, savukārt atmiņas par neaizmirstamu vasaru Toskānā ir rotaļīgi stilizētas kā mēmais kino ar gurdiem viskontiānisma rēgiem".
"Melnbaltais attēls, kam vieglu emocionālo nokrāsu piešķir nostalģiskā Brāmsa mūzika aizkadrā, noslēdz tēmu par paradīzi zemes virsū kā utopiju, kas ir ne tikai neīstenojama, bet arī nāvējoši bīstama. Jo nav iespējams uzcelt paradīzi uz zemes, neradot blakus tai arī elli."
Andrejs Končalovskis stāsta: "Es neuzņēmu filmu par fiziskām ciešanām, tajā nav nogrieztu galvu un miroņu grēdu. Mana filma ir par vissvarīgāko – par cilvēku attiecībām. Mani interesē tēma par garīgo vardarbību, varmācību pret dvēseli. To atainot ir sarežģītāk. Iespējams, pēdējoreiz tam pilnvērtīgi pievērsās Dostojevskis. Jāteic, garīgo vardarbību es uzskatu par baismīgāku nekā fizisko. Un vēl mani interesē tāda cilvēka tips, kas uzskata, ka viņam taisnība. Viņš ir tik ļoti pārliecināts par savu taisnību, ka tās vārdā atļaujas ļaunumu un vardarbību, attaisnojot savu rīcību ar labām un cēlām idejām: par nāciju, par ticību… Šodien tieši tāpat piesedzas ar cīņu par cilvēktiesībām, par demokrātiju, par brīvību. Gribas atcerēties: "Tēvs, piedod viņiem, jo tie nezina, ko dara.""
