""Arsenāls" ir lielisks kinofestivāls – viņi paziņo, ka visi ir vainīgi un tāpēc mēs mirstam. Bet kino nozare bija tā, kas izvēlējās nedot naudu "Arsenālam" Kultūrkapitāla fonda [konkursā], jo acīmredzot viņi redz, ka tur nav nākotnes," teica Jaunzeme-Grende.

Viņa norādīja, ka "Arsenāla" konkurenti - filmu festivāls "Baltijas pērle" - valsts finansējuma trūkumu ministrijai nepārmetot.

"Atnāk "Baltijas pērle" ar mani runāt un pirmais, ko viņi saka, – ministres kundze, mēs no jums naudu neprasām. "Baltijas pērle" var veidot festivālu bez valsts finansējuma, bet "Arsenāls" raud par to, ka tādēļ, ka neiedeva, viņi nomirst. Es domāju, ka "Arsenālam" pašam mazliet jāpiedomā par to, ko viņi runā un dara," skarbi sacīja kultūras ministre.

Ar "Arsenāla" organizatoriem kultūras ministre pēc viņu paziņojuma par festivāla slēgšanu nav tikusies – lai gan uzaicinājums tikties ir nosūtīts, atbilde pagaidām neesot saņemta. Tomēr ministre šaubījās, vai tikšanās kaut ko varētu mainīt.

"Domāju, ja viņi ir paziņojuši, ka ir beiguši [rīkot šo festivālu], tad viņiem būtu arī jocīgi atsaukt savu paziņojumu. Bet tā ir viņu darīšana," sacīja Jaunzeme-Grende.

Jau vēstīts, ka Rīgas starptautiskā kinofestivāla " Arsenāls" rīkotāji pēc 25 gadu darbības nolēmuši pārtraukt tā rīkošanu, jo tā arī nav izdevies iegūt finanšu atbalstu no valsts.

"Ja Valsts kultūrkapitāla fonds atbild, ka "Arsenāls" nav valstiski nozīmīgs pasākums, un Kultūras ministrija savos gaiteņos ir iestrēdzinājusi gadiem eksistējušu trīspusējo līgumu starp Kultūras ministriju un Rīgas domi, tad acīmredzot šīm kultūras institūcijām tas nešķiet atbalstāms pasākums. Tas jau ir ļoti vienkārši – bez naudas jau neko nevar uztaisīt," paskaidroja Starptautiskā kino centra direktore Šarlote Līduma.

Starptautiskā kino centra direktore arī atzina, ka "Arsenāls" iepriekš vairākkārt mēģinājis sarunāt tikšanos ar kultūras ministri un sūtījis vēstules, taču palicis neuzklausīts.