Foto: Kadrs no filmas
Šonedēļ, 20. janvārī, septiņdesmit pirmo jubileju svin kulta režisors Deivids Linčs.

Līdzās desmitiem oriģinālfilmu, tostarp – "Mulholland Dr." (2001), kas BBC vērtējumā atzīta par labāko kinolenti 21. gadsimtā, Linčs radījis arī seriālu "Tvinpīka" ("Twin Peaks"), kas tiek uzskatīts par vienu no visu laiku ietekmīgākajiem televīzijas seriāliem. Seriāls deviņdesmito gadu sākumā piedzīvoja divas sezonas, un pēc skatījumu samazināšanās tika atcelts, taču šogad leģendāro sēriju varoņi atgriezīsies uz ekrāniem.

Kā vēsta ārzemju mediji, "Tvinpīkas" turpinājums pirmizrādi piedzīvos šā gada 21. maijā. Jaunās sezonas pirmā sērija būs divas stundas gara, tā tiks rādīta telekanālā "Showtime".

Līdz ar to "Tvinpīka", ko Linčs radīja kopā ar scenāristu Marku Frostu, mūsdienās piedzīvo jaunu skatītāju intereses vilni. Nesenākās ziņas saistībā ar seriāla trešo sezonu apstiprina, ka aktieris Kails Maklahlans atgriezīsies skatītāju iemīļotā īpašā aģenta Deila Kūpera lomā.

Izcilā režisora dzimšanas dienas nedēļā piedāvājam piecus interesantus faktus par vienlaikus biedējošo un valdzinošo "Tvinpīkas" pasauli.

Skaņu celiņš 20 minūtēs

Foto: Kadrs no video

Seriāla skaņu celiņš, ko iespējams atpazīt pēc pirmās nots, sacerēts 1989. gada rundenī.

To veidojis komponists Andželo Badalamenti kopā ar Linču. Slavenā muzikālā tēma, kas dzirdama seriāla sākumā, esot radīta vien 20 minūšu laikā.

Badalamenti to nodēvējis par "Mīlas tēma no Tvinpīkas", savukārt Linčs viņam esot sacījis, ka "nupat radīti 75 % visa skaņu celiņa. Šis ir visa serāla noskaņas iemiesojums. Tas ir Tvinpīka".

Sacerot skaņu celiņu, Linčs esot klāstījis, kādu garastāvokli vai emociju vēloties skatītājā radīt, un Badalamenti to interpretējis, spēlējot klavieres.

Seriāla varoņi izdod grāmatas

Foto: Kadrs no filmas

"Tvinpīkas" popularitātes dēļ izdotas vairākas grāmatas, kas sniedz padziļinātu ieskatu seriāla varoņu dzīvēs un pagātnēs. Publicēti gan seriāla veidotāju raksti par viņu radītajiem varoņiem, gan dokumentāli darbi par seriāla vēsturi, gan arī – grāmatas, ko it kā sarakstījuši paši seriāla varoņi.

Spilgts piemērs ir "The Secret Diary of Laura Palmer" jeb "Loras Palmeres slepenā dienasgrāmata", par kuras autori tiek uzdota meitene, kuras slepkavība aizsāk visa seriāla notikumus – Lora Palmere. Patiesā grāmatas autore ir paša Deivida Linča meita Dženifera Linča, kas grāmatu sarakstījusi 22 gadu vecumā.

Līdzās Palmeres dienasgrāmatai skatītājiem ir iespēja iepazīties arī ar aģenta Deila Kūpera dzīvi un izmeklēšanas gaitu, klausoties audiogrāmatu ""Diane..." – The Twin Peaks Tapes of Agent Cooper" jeb ("Daiena… Aģenta Deila Kūpera Tvinpīkas ieraksti").

Savukārt 2016. gadā izdota Marka Frosta sarakstītā "The Secret History of Twin Peaks" ("Tvinpīkas slepenā vēsture"), kurā apkopotas dažādu laiku liecības par notikumiem, kas visi dažādos veidos saistās ar fikcionālo Tvinpīkas pilsētiņu. Par grāmatas autoru tiek uzdots kāds noslēpumains FIB aģents TB. Grāmatā iekļauti arī vairāku Tvinpīkas iedzīvotāju privātie žurnāli, kuros atrodamā informācija ļauj dziļāk izprast otrās sezonas notikumus.

Lai arī par gaidāmās sezonas notikumiem ir zināms maz, "Tvinpīkas slepenā vēsture" atklāj, ka aģents Kūpers kopš izmeklēšanas ir pazudis, un izanalizēt visus materiālus, kas saistās dīvaino pilsētiņu, tiks uzticēts kādai FIB aģentei.

No 'X-failiem' līdz datorspēlēm

Foto: Kadrs no filmas

Kad karalienei jāskatās 'Tvinpīka'

Foto: Reuters/Scanpix

Seriāla popularitāte izpletās viscaur pasaulei. Sarunā žurnālam NME "Tvinpīkas" komponists Andželo Badalamenti atklājis, ka seriālu iecienījusi arī Anglijas karaliene.

"Kad "Tvinpīku" rādīja pasaulē, es atlidoju uz Londonu, lai strādātu kopā ar Polu Makratniju "Abbey Road" studijā," stāstījis Badalamenti.

"Viņš man pastāstīja, ka neilgi pirms mūsu tikšanās viņš ticis uzaicināts spēlēt koncertu karalienei, jo bijusi viņas dzimšanas diena. Kad viņš karalieni saticis, Makartnijs pateicies par iespēju koncertēt un grasījies sākt spēlēt. Bet tai brīdī karaliene esot teikusi – "Piedodiet, es nevaru palikt, ir bez piecām astoņi un man jādodas skatīties "Tvinpīka""."

Gorbačovs zvana prezidentam Bušam

Foto: AFP/Scanpix

Viens no seriāla faniem bijis arī tā laika PSRS prezidents Mihails Gorbačovs.

Kā vēstīts grāmatā "Reflections: An Oral History of Twin Peaks" ("Refleksijas: Tvinpīkas vēsture atstāstos"), kurā apkopoti seriāla veidotāju stāsti par "Tvinpīkas" sākumu, panākumiem un nozušanu, Gorbačovs esot zvanījis tā laika ASV prezidentam Džordžam H. V. Bušam, lai noskaidrotu "kurš nogalinājis Loru Palmeri".

Bijušais "Spelling Entertainment" – "Tvinpīkas" pirmās producentu grupas – prezidents Džūlzs Haimovics grāmatas veidotājam atklājis, ka reiz viņam zvanījis kolēģis, lai paprasītu, kurš ir Loras Palmeres slepkava. Džūlzs pēc tam zvanījis Deividam Linčam, bet Linčs teicis, ka to nevarot atklāt. Vēlāk izrādījies, ka zvana pirmavots bijis "Mihails Gorbačovs, kurš piezvanījis prezidentam Bušam vecākajam, kurš piezvanījis kādam pazīstamam finansistam televīzijas industrijā, kurš piezvanījis Džūlza kolēģim, kurš piezvanījis Džūlzam, kurš zvanījis Linčam".

"Pēc tam es vēlreiz zvanīju Deividam Linčam," grāmatā stāstījis "Spelling Entertainment" pārstāvis. "Bet Linčs joprojām nevarēja atbildēt. Tajā brīdī es sapratu, ka pašam Linčam patiesībā nav ne jausmas, kurš nogalinājis Loru Palmeri."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!