Losandželosā filma iekļauta festivāla pirmizrāžu programmā un tiks rādīta piektdien, 21. septembrī, līdz ar deviņām citām ASV un Lielbritānijā tapušām lentēm. Lietuvas kinoteātros to sāks rādīt no 12. oktobra.
"Losandželosas kinofestivāls norisinās pašā globālā kinobiznesa epicentrā, bet ir atvērts neatkarīgiem filmu autoriem, kinodarbiem no dažādām pasaules valstīm un stāstiem, par kuriem amerikāņi neko nav dzirdējuši. Tas ir šā festivāla spēks," izteicies režisors, kas sevi uzskata par vienlīdz piederīgu Amerikas Savienotajām Valstīm un Lietuvai.
Rūtas Šepetis jauniešu romāns, kas vēsta par Sibīrijas izsūtījumu, pirmizdevumu pieredzēja 2011.gadā vienā no prestižākajiem ASV apgādiem – "Penguin Press" – un kopš tā laikā vairāk nekā 50 pasaules valstīs izdots pāri par miljonu šīs grāmatas eksemplāru. Latvijā grāmatu Silvijas Brices tulkojumā laidis klajā apgāds "Zvaigzne ABC".
Ņemot vērā romāna lielo popularitāti, savulaik vēlmi to ekranizēt izteica ne viens vien Holivudas pārstāvis, tomēr Rūta Šepetis izšķīrās par sadarbību ar lietuviešu komandu, kuras kodolu veido producents Žilvins Naujoks un režisors Marjus Markevičs, kas plašāk pazīstams ar savu Lietuvas basketbolam veltīto dokumentālo filmu "Cita sapņu komanda" ("The Other Dream Team").
Lentē filmējušies Bela Poulija, Līsa Lovena Kongsli, Sofija Kuksone, Peters Francens, Martins Valstrēms, Aiste Diržūte, Gabija Jaraminaite, Darjus Meškausks, Ramūns Cicēns un citi aktieri.
Filmas tapšanu daļēji finansējis Lietuvas Kino centrs.
Rūtas Šepetis romāns palīdzējis plašam lasītāju lokam visā pasaulē iepazīt rietumvalstīs joprojām pasvešu tematu – Staļina režīma deportēto Baltijas valstu iedzīvotāju likteni, ļaujot to uzlūkot ar piecpadsmitgadīgas lietuviešu meitenes Līnas Vilks acīm, kura kopā ar māti un mazo brāli 1941. gadā izsūtīta uz Sibīriju. Grāmatas varoņi ir izdomāti, bet vēstījums balstīts uz reāliem stāstiem, ko autore uzklausījusi gan no saviem tuviniekiem, gan citiem represētajiem tautiešiem Lietuvā. Kritiķi romānu "Starp pelēkiem toņiem" salīdzinājuši ar labākajiem darbiem par holokaustu, atzīmējot, ka tieši šādi, caur literatūru, mazo tautu ciešanas iegūst reālu cilvēku apveidus, izraisa interesi, līdzpārdzīvojumu un izpratni par Baltijas valstu likteņiem pēc Otrā pasaules kara.
