Kompānijas "Betsafe" bukmeikeri prognozē, ka "Oskaru" kā labākā filma ASV Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā 26.februārī iegūs režisora Mišela Hazanaviča melnbaltā, mēmā filma "Mākslinieks" ("The Artist").
"Ņemot vērā, ka kinofilma "Mākslinieks" jau ieguvusi trīs "Zelta globusus" no sešām nominācijām, kā arī septiņas Britu Kinoakadēmijas jeb BAFTA balvas no 12 nominācijām, neoficiāli to var pasludināt par uzvarētāju. Lai arī režisora Mārtina Skorsēzes (Martin Scorsese) filma "Hugo" ieguvusi 11 "Oskara" nominācijas, "Mākslinieku" atstājot otrajā vietā ar desmit nominācijām, vēl pirms "Oskara" ceremonijas saņemto balvu krājums arī bukmeikeriem par izteiktu favorītu labākās filmas nominācijā liek izvirzīt tieši "Mākslinieku," prognozes skaidro pieredzējušais bukmeikers Roberts Egle.
Bukmeikeru prognozes liecina, ka ar gandrīz 90% varbūtību (likmes izmaksas koeficents 1.15) par labāko kinolenti tiks atzīts "Mākslinieks". Lieliskas izredzes saņemt zelta statueti ir tās režisoram Hazanavičam (1.20), savukārt lomas tēlotājam Žanam Dužerdēnam (1.75) kā labākajam aktierim sīvu konkurenci sastādīs Džordžs Klūnijs (1.90) par savu darbu "Pēcnācēji".
Tikmēr par labākās aktrises titulu, visticamāk, cīnīsies Merila Strīpa par darbu filmā "Dzelzs lēdija" (1.75) un Viola Deivisa (1.80) par galveno lomu kinolentē "Kalpone".
Ja labākās filmas gods šogad tiks kinolentei "Mākslinieks", tā būs pirmā mēmā filma, kas prestižo godalgu saņēmusi pēdējo 85 gadu laikā. Līdz šim "Oskaru" saņēmusi tikai viena mēmā filma, tas notika 1927.gadā.
Pirmo reizi filma "Mākslinieks" tika prezentēta šī gada maijā 64. Kannu kinofestivālā, kur tā izpelnījās vētrainas ovācijas un lieliskas kino ekspertu atsauksmes.
Jau ziņots, ka 84. gadskārtējā ASV Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija notiks 26. februārī Losandželosā, "Kodak" kinoteātrī.
Par labākās filmas godu šogad sacentīsies deviņas filmas: jau minētā M.Hazanaviča "Mākslinieks", M.Skorsēzes "Hugo", Stīvena Spīlberga drāma "Kara zirgs" un "Naudas spēle", Stīvena Deldraija "Ekstrēmi skaļi un neticami tuvu", Teita Teilora "Kalpone", Aleksandra Peina ģimenes drāma "Pēcteči", Terensa Malika drāma "Dzīvības koks", kā arī Vudija Alena komēdija "Pusnakts Parīzē".