Foto: LETA
24. aprīlī pirmizrādi Latvijā piedzīvoja režisora Dāvja Sīmaņa dokumentālā filma "Mūris", kas tapusi laika posmā no 2015. līdz 2017. gadam un ir režisora subjektīvi emocionāls un vizuāli tēlains skatījums uz Latvijas un Krievijas pierobežas reģionu, kas reizē ir arī visas Eiropas robeža ar Krieviju. Filmas režisors izvēlas piecus savā starpā atšķirīgus punktus pasaules kartē, kas liek domāt par robežām starp valstīm, mūriem starp cilvēkiem un tikai formālām robežšķirtnēm.
Foto: Dāvis Sīmanis

Robeža starp Azerbaidžānu un Gruziju. Tā ir reliģiski motivēta robeža starp Gruzijas pareizticības un islāma areāliem. Klintīs, kas veido dabisko robežšķirtni, ieslēptas pirmo Gruzijas mūku-vientuļnieku celles, kas izgleznotas ar unikālām tā laika freskām.

Foto: Dāvis Sīmanis

Robeža Alpos starp Šveici un Franciju. Šajā vietā atrodas slēpošanas trase, bet nekādas noteiktas robežlīnijas nepastāv. Uz pārbraukšanu citā valstī norāda tikai nelielais baneris, kas iesprausts trases malā.

Foto: Publicitātes foto

Sadalījuma siena starp Rietumkrasta teritorijām un Izraēlu. Mūra augstums vidēji ir 7 metri, bet kopgarums plānots vairāk nekā 300 kilometru. Mūra izraēļu puse tiek rūpīgi sargāta no sargtorņiem, kamēr palestīniešu pusē, jo īpaši apdzīvotās vietās, tas ir apzīmēts ar grafiti, tostarp, slavenā Banksija darbiem. Pats Banksijs nupat atvēris viesnīcu palestīniešu pusē, kuras numuriņu logi iziet tieši pret sienu.

Foto: Dāvis Sīmanis

Draudzības kurgāns – robežvieta starp Krieviju, Baltkrieviju un Latviju. Tas izveidots 1959. gadā, pieminot II Pasaules kara upurus. No Latvijas puses Draudzības pakalnā var nonākt pa liepu aleju, no Krievijas – pa kļavu, bet no Baltkrievijas – pa bērzu aleju. Kurgāna virsotnē aug ozols.

Foto: Dāvis Sīmanis

Jūras robeža starp Turciju un Grieķijai piederošo Kosas salu. Šeit bēgļiem no Tuvajiem Austrumiem nepieciešams pārvarēt tikai četrus kilometrus pa ūdeni, lai nokļūtu Eiropas Savienībā. Tomēr visu procesu kontrolē cilvēku kontrabandistu grupējumi, tādējādi cilvēku dzīvības ir apdraudētas, kaut vai tādēļ, ka tie tiek atstāti likteņa varā, lai bez kādām navigācijas zināšanām pārblīvētās gumijas laivas vadītu pāri jūras šaurumam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!