Filmas darbība norisinās Otrā pasaules kara laikā Baltkrievijā, kur notiek partizānu cīņas pret vācu okupācijas varu. Notikumos tiek iejaukts arī vietējais iedzīvotājs Suščeņa, kurš tiek apvainots diversijā pret okupācijas spēkiem. Vācieši pakar dažus vietējos iedzīvotājus, bet Šuščeņa pēc spīdzināšanām tiek palaists mājās. Tagad viņš kā nodevējs ir ieguvis citus ienaidniekus - padomju partizānus. Filmas stāsts ir galvenā varoņa izmisīga iekšējā cīņa par savām, mierīgā iedzīvotāja vērtībām, viņa mēģinājumi abām pusēm paskaidrot, ka karš viņam ir uzspiests. Šis parastais cilvēks nekad nevienu nav aicinājis uz vardarbību, taču tagad viņam nākas atbildēt par lielvaru tiecieniem izrēķināties ar visiem iespējamiem pretiniekiem.
Baltkrievijas purvi Latgales mežos
"Miglā" ir Latvijas (producents Vilnis Kalnaellis), Vācijas, Nīderlandes, Baltkrievijas un Krievijas kopražojums. Lai arī tās darbība norisinās Baltkrievijā, visas epizodes ir tapušas Latvijā. Taujāts, kāpēc filma netika filmēta režisora dzimtenē Baltkrievijā, šobrīd Vācijā mītošais Lozņica atbild, ka visu noteica ārkārtīgi dabiskā lokācija, kādu izdevās atrast 30 minūšu braucienā no Daugavpils. Viss ir gandrīz autentisks - mājas, priekšmeti, sadzīve. Tikai sarunas gaitā režisors atklāj, ka filmēšanas tehnika no Vācijas līdz Latgalei bez problēmām tikusi atgādāta pusotras dienas laikā un ka mūsu producenti strādā Eiropas līmenī. Tieši tāpēc 127 minūšu garā filma ir uzfilmēta 27 dienās. Bet pavisam filmas uzņemšanā bija iesaistīti 292 Latvijas iedzīvotāji un 183 uzņēmumi. Sanācis ir grandiozs darbs. Gan no Latvijas producentu puses, gan paša režisora, kurš filmēšanas "sprintam" gatavojies vairākus mēnešus.
Šekspīra traģēdija un ideoloģijas spiediens
Kino stāsta pamatā Lozņica ir ņēmis Vasiļa Bikova darbu "Miglā". Tas patiešām ir šekspīrisks stāsts, personības traģēdija, kuru, manuprāt, izmantos tie, kas joprojām vēlas, lai Otrais pasaules kara ideoloģiju sadursme turpinātos. Arī preses konferencē pirms filmas kāda žurnāliste režisoram vaicāja: "Jā, bet ko no jūsu filmas būs mācīties mūsu bērniem?" Varēja nojaust, ka Lozņica jau ir saskāries ar šo jautājumu, viņa sejā bija manāma neliela vilšanās, atbildot, ka filma nav didaktisks materiāls, tas ir skats uz cilvēka dvēseli šausmīgajos apstākļos. "Vai patiešām cilvēkam ir jānomirst, lai viņš pierādītu, ka grib būt cilvēks," īsi paskaidro autors. Arī Ziedonis Ločmelis, filmas militārais konsultants un vīrs, kas karojis gan Afganistānā, gan Irākā, piebilst: "Nav atšķirības, vai tas ir karš 13.gadsimtā vai Otrais pasaules karš. Tāda ir kara seja." Un patiešām, šo stāstu mierīgi varētu pārcelt gan uz Būru karu, gan Pirmo pasaules karu, gan mūsdienu Sīriju vai Mali. Režisors skaidri pasaka, ka filma nav dalīšana "mūsējos" un "pretiniekos". Tā nav ideoloģijas, bet kara anatomija.
Galvenais varonis nokļūst situācijā, kad pat viņa sieva sāk viņu neieredzēt "stulbā" principa "šajā karā nav manējo un nav pretinieku" dēļ. "Trīsdesmit septiņus gadus es esmu dzīvojis savā ciemā, ne ar vienu neesmu strīdējies, visiem palīdzējis... Bet te pēkšņi es esmu šiem visiem kļuvis par ienaidnieku," kādā epizodē secina Šuščeņa. Kas tad ir pārāks - ideoloģija, bara princips, vai cilvēka vēlme stāvēt tam visam pāri?
Ej un skaties!
Izskaidrot kara nežēlīgo dabu 1985.gadā jau mēģināja padomju režisors Eļems Kļimovs. Ne velti viņa filmu "Ej un skaties" (Иди и смотри) šobrīd salīdzina ar Lozņicas "Miglā". Režisors nenoliedz, ka materiāls ir līdzīgs, taču viņš ir izvēlējies citas iespējas par to runāt - gan tehniski, gan mākslinieciski.
Režisors neatklāj sava darba metodes, taču panākt, ka pūlis neprofesionālu aktieru vairāku minūšu garos plānos spēlē tik pārliecinoši, viņam ir izdevies. Turklāt galvenā varoņa Šuščeņas atveidotājam, baltkrievu aktierim Vladimiram Svirskim šī ir pirmā loma. Pateicoties režisoram, viņš ar to ir ticis galā vienkārši teicami.
Filmā nav nekā lieka. Veiksmīgi radīta kara nolemtības vide, rudens aukstuma klātbūtne, sajūta, ka notikumiem kuru katru brīdi var tikt pielikts traģisks punkts. Filmā nav nekā dekoratīva, tās ritms ir stiepts, un tieši tas palīdz skatītājiem vēl vairāk līdzpārdzīvot varoņiem.
Visbeidzot jāpiebilst, ka "Miglā" tiks izrādīta lielākajos Latvijas kinoteātros. Jau 3.aprīlī filmas pirmizrāde gaidāma Daugavpilī, bet no 5.aprīļa "Forum Cinemas", "Cinamon Alfa", "Multikino", "Kino Bize", "Gaisma" (Valmiera), vēlāk arī kino "Balle" (Liepāja), kino "Lora" (Sigulda) u.c.. Filma ir dublēta arī latviešu valodā. Galvenās lomas ierunājuši Egils Melbārdis, Andris Keišs un Edgars Lipors.
Kadri no filmas un filmēšanas procesa:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
