Rīgas starptautiskā kinofestivāla (Riga IFF) programmā skatītājiem tiks piedāvāta norvēģu režisora Joahima Trīra filma "Telma". Tā ir intriģējošs trilleris-mīlasstāsts, kurā Trīrs atradis vietu arī mistikai. Galvenā varone – norvēģu studente nule pārcēlusies uz dzīvi galvaspilsētā – Oslo. Meitene iemīlas, un sevī atklāj neizskaidrojamas, pārdabiskas spējas. Par filmu pēc noskatīšanās raksta Agnese Kleina.
Lai kādas arī nebūtu filmas beigas, nekas nav bēdīgāks par filmu, kurai iznākums ir paredzams. Faktiski šis – neparedzamās beigas – ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ skandināvu ražojumi ir mana personīgā kino topa augšgalā. Otrs iemesls ir ierobežotais/saprātīgais filmas budžets, kas neļauj šķaidīties ar naudu specefektiem – tā vietā režisori ar skatītāju spēlē intelektuālas spēlītes. Ja runājam par filmu "Telma", būtībā to tikpat labi varētu uzfilmēt arī "Marvel" – un visu sabojāt (lai gan man patīk laiku pa laikam "norīt nesakošļājot" arī kādu no viņu supervaroņu gabaliem).
Īsumā, filmas galvenā varone Telma atklāj sevī pārdabiskas spējas, kas viņu sākumā pārbiedē, bet tad izrādās itin noderīgas. Vecais, labais liktenis, kas piemeklē visus Holivudas X-cilvēkus. Bet Norvēģijā viss ir citādi. Nav lateksa tērpu, džeku jociņu un smalku tehnoloģiju, vien slimīga izskata nobijusies studente, kas augusi kristīgā ģimenē un pamazām sāk apjaust, ka agrā bērnībā piedzīvojusi ko tādu, ko vecāki centušies no viņas noslēpt. Ir vēl trešais iemesls, kādēļ esmu skandināvu filmu fane, – tās skatoties, bieži ir sajūta, ka tūlīt notiks kaut kas slikts. Arī "Telma" pieder šai kategorijai, bet tā nav šausmu filma, drīzāk labs sci-fi, tādēļ pēc filmas treilera noskatīšanās neatmetiet tai ar roku kā baidāmgabalam. Lai runā fakti – "Telma" nupat izvēlēta kā Norvēģijas pieteikums "Oskaram" labākās ārzemju filmas kategorijā (kā zināms, Latvija startē ar "Melānijas hroniku").
Atmetot visus tehniskos pārspriedumus, "Telma" vienkārši ir stāsts par mīlestību. Galvenajai varonei sastopoties aci pret aci ar savu seksualitāti, pašķīst dzirksteles, un viņa no pirmā acu skatiena iemīlas savā skolas biedrenē. Ainā operas izrādē režisors parāda pieskārienu tik jutekliski, ka šķiet – to fiziski sajūtu pati uz savas ādas. Par Telmas seksuāli piesātināto vīziju mājas ballītē nemaz nerunājot. Savukārt tik nenozīmīga lieta kā logam pielipis pazudušās draudzenes mats var izrādīties nozīmīgāka, nekā jebkad varētu šķist. Un nav nozīmes, ka filma ir par meiteņu mīlestību – personificēt viņu stāstu spēs ikviens, kurš jebkad bijis iemīlējies. Tieši tāpat droši vien nebūšu vienīgā, kas pēc filmas noskatīšanās nodomās, kāpēc arī man konkrētās situācijās nav iespējas iedarbināt tādu superspēju kā Telmai. Mums, parastajiem, atliek vien opcija "Unfriend" feisbukā un "Block" mesendžerī. Un varbūt tā arī ir pat labāk.
Riga IFF šogad notiek no 7. līdz 17. septembrim. Plašāk par programmām un filmu seansiem – festivāla mājaslapā.
