Man ir liels prieks par to, ka aizvadītajos gados radītas arvien jaunas filmas par džeza mūziķiem. Tā, piemēram, par izcilā trompetista Četa Beikera (Chet Baker) dzīvi stāsta biogrāfiskā drāma "Born to Be Blue", savukārt mākslas filma "Miles Ahead" vēsta par ģeniālā Mailsa Deivisa (Miles Davis), kurš arī ir trompetists, dzīves klusāko un sarežģītāko laiku. Savukārt "I Called Him Morgan" ir zviedru režisora Kaspera Kolina (Kasper Collin) dokumentālā filma par sešdesmito gadu džeza "hard bop" ēras zvaigzni trompetistu Lī Morganu (Lee Morgan). Mūziķa un viņa dzīvesbiedrenes Helēnas traģēdija tiek izstāstīta pietiekami poētiski, dodot iespēju dzīvot līdzi arī tiem skatītājiem, kas iepriekš ar Morgana daiļradi nebija pazīstami.

Astoņpadsmit gadu vecumā Lī Morgans pievienojās Dizija Gilespija (Dizzy Gillespie) vadītajam bigbendam. Viņa sniegums ir dzirdams Džona Koltreina (John Coltrane) albumā "Blue Train". Savu talantu gan kā solo mākslinieks, gan arī komponists mūziķis vislabāk realizējis, spēlējot "Art Blakey's Jazz Messengers" sastāvā.

Lī Morgana trompetes spēle izceļas ar virtuozitāti un dvēseliskumu, no afroamerikāņu mūzikas tradīcijām pārņemot hipnotisko, suģestējošo ritmu jeb grūvu. Es varu ieteikt Morgana albumus: 1963. gada "The Sidewinder", mūziķa komerciāli visveiksmīgākais albums, svarīgs džeza standarts; 1964. gada "Search for the New Land", kurā Morgans spēlē kopā ar tādiem džeza grandiem kā Veins Šorters un Hērbijs Henkoks. Arī 1965. gada "The Gigolo" ir hārdbopa estētikas paraugstunda, bet 1970. gada "Live at the Lighthouse" dzīvais ieraksts iekapsulējis apbrīnojamu džeza mūziķu sadarbību grupā, piesakot jaunas džeza ēras tuvošanos.

Arī filmā "I Called Him Morgan" skatītāji tiks iepazīstināti ar šī neizsakāmi talantīgā dendija Lī Morgana mūziku un atklās daudz vairāk par viņa dzīvi. Agrā slava un panākumi Morganam dod iespēju dzīvot ekscentrisku dzīvesveidu, līdz viņš nonāk atkarību jūgā. Savas dzīves tumšākajā brīdī mūziķis satiek Helēnu – pašpārliecinātu, saimniecisku un noteiktu sievieti, kas Morganam palīdz atgriezties pie komponēšanas un organizē viņa skatuves gaitas līdz liktenīgajam 1972. gada ziemas vakaram.

Filmai "I Called Him Morgan" ir trīs dažādas stāsta līnijas. Iejusties hardbopa ērā palīdz filmas skaņu celiņš, ko veido Morgana un viņa laikabiedru mūzika, un videokadri, fotokadri ar sešdesmito gadu Ņujorku un pilsētas klubu dzīvi. Svarīgu stāsta līniju veido Morgana kolēģu atmiņas. Savos stāstos par talantīgo mūziķi un labu draugu dalās saksofonisti Veins Šorters (Wayne Shorter) un Bilijs Harpers (Billy Harper), multiinstrumentālists Benijs Maupins (Bennie Maupin), bundzinieki Alberts Tūtijs Hīts (Albert Tootie Heath) un Čarlijs Persips (Charli Persip), basģitārists Lerijs Ridlijs (Larry Ridley) un citi.

Filmai spokainu noskaņu piešķir Helēnas Morganas klātesamība. Viņas balss izskan arhīva ierakstā un patiesībā ir filmas vadmotīvs. Lai gan filmas nosaukums ir "I Called Him Morgan", mēs uzzinām Helēnas dzīvesstāstu. Iespējams, šādi filmas režisors meklē izskaidrojumu Lī Morgana un Helēnas traģēdijai. 1972. gada ziemā Ņujorkas džeza klubā "Slug's Saloon" koncerta starplaikā skatītāju priekšā greizsirdīgā Helēna nošauj Lī Morganu. Vai šo likteņa pavērsienu bija iespējams novērst? Vai Helēnas rīcība ir attaisnojama? Vai šis ir stāsts par to, ka ģeniāliem cilvēkiem dzīves laiks uz šīs zemes ir īss? "I Called Him Morgan" skatītājiem ļaus pašķetināt ne vienu vien jautājumu.

Riga IFF šogad notiek no 7. līdz 17. septembrim. Plašāk par programmām un filmu seansiem – festivāla mājaslapā.