Kino kā glezna, skarbs un silts reizē, cilvēcisks un nežēlīgs – šādi vārdi visbiežāk izskan skatītāju vidū pēc filmas "Pelnu sanatorija" pirmizrādes seansa. "Cita Latvijas vēsture – tā, kas paliek aiz oficiālajām ziņām un rindkopām," tā par filmu uzreiz pēc noskatīšanās saka Jaunā Rīgas teātra aktieris Kaspars Znotiņš.
Režisora Dāvja Sīmaņa pirmā pilnmetrāžas mākslas filma pie skatītājiem nonāca 21. janvārī, pirmizrādē pulcējot Latvijas kino eliti, amtpersonas un ārvalstu viesus. Svinīgajā pasākumā klāt bija arī filmas galvenās lomas atveidotājs vācu teātra un kino zvaigzne Ulrihs Matess, kurš atkartoti savā uzrunā uzsvēra, ka viņa klātbūtne latviešu režisora darbā nav nekas īpašs un tādai jābūt normālai situācijai Eiropas kino, ka notiek šādi projekti.
"Ir jābūt zināmām vizuālās valodas lasīšanas iemaņām, šī filma nav buldozers, kas tevi stumj uz priekšu," pirmajos iespaidos pēc pirmizrādes dalās dzejniece Inese Zandere.
"Izcils abstraktas idejas vēstījums kino valodā, kāds nav nemaz tik bieža parādība ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas kino," filmu novērtē kino producents Gints Grūbe.
"Es esmu pārliecināta, ka tikai par sliktām filmām kaut ko pateikt ir vienkārši dažus mirkļus pēc to noskatīšanās," sarunā ar "Delfi" saka kino eksperte Daira Āboliņa, uzsverot, ka šīs filmas pēcgarša ietekmē ne tikai intelektuāli, bet arī fiziski.
Filmu veidojusi "Studija Lokomotīve" ar Nacionālā Kino centra, Valsts Kultūrkapitāla fonda un MEDIA fonda finansiālo atbalstu.
No 22. janvāra filma tiks rādīta lielākajos kinoteātros visā Latvijā un visos Rīgas kinoteātros.
