Lilita Bērziņa, īstajā vārdā Lilija Priede-Bērziņa, dzimusi 1903. gada 17. jūlijā Rīgā. Mācījusies Rīgas 3. vidusskolā, bet vidusskolā jau paralēli apguvusi aktierspēli Jaunatnes savienības dramatiskajos kursos. No 1922. gada un gandrīz līdz mūža beigām darbojusies Dailes teātrī. Viņas kinodebija bija Ilgas loma Pjotra Čardiņina filmā "Psihe" (1922), kas diemžēl nav saglabājusies. Kļūstot par Dailes teātra štata aktrisi, Lilija pieņēma skatuves vārdu Lilita.
Sākot strādāt Dailes teātrī, aktrise karjeru veidoja no pašas apakšas: dejotājām un bezvārda lomām masu skatos, vēlāk sekoja lomas ar vienu teikumu, bet drīz teksta kļuva vairāk un lomas kļuva nozīmīgākas. Viņa spēlēja galvenās lomas Jāņa Jaunsudrabiņa lugas "Invalīds un Ralla" pirmiestudējumā (Ralla, 1934) un Ivandes Kaijas lugā "Iedzimtais grēks" (Gaida, 1934). Pakāpeniski Lilita Bērziņa izvirzās par Dailes teātra galveno lomu tēlotāju, spēlējot lugās "Otello" (Dezdemona, 1937), "Pērs Gints" (Solveiga, 1939), "Fausts" (Grietiņa, 1940), titulloma "Marija Stjuarte" (1943), titulloma "Romeo un Džuljeta" (1943), "Uguns un nakts" (Spīdola, 1947).
Lilita Bērziņa spēlējusi arī vairāk nekā kinolomas, starp tām filmās: "Lāčplēsis" (1930), "Salna pavasarī" (1955), "Mans draugs – nenopietns cilvēks" (1975), "Tās dullās Paulīnes dēļ" (1979). Slavenākā kinoloma ir Mirta Saknīte Rīgas kinostudijas filmā "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" (1981).
Aktrise mirusi 1983. gada 27. maijā Rīgā, apbedīta Rīgas Meža kapos.