Liepājas teātris līdz mūsdienām ir saglabājis augstu profesionalitāti, radošo lidojumu un ieņem nozīmīgu vietu Liepājas un visas Latvijas iedzīvotāju kultūras dzīvē. Teātra jubilejas priekšvakarā Latvijas Nacionālais arhīvs publicējis attēlus no nozīmīgās iestādes arhīva.

19. gadsimta beigās Liepājā darbojās vācu teātris, savukārt Liepājas latviešu teātri atvēra 1907. gada 11. martā toreizējā Suvorova ielā (tagad – Raiņa ielā 2). Pirmā iestudētā izrāde bija Antona Čehova luga "Tēvocis Vaņa".

No 1912. līdz 1915. gadam Hagedorna ielā (tagad Teātra ielā 4) cēla jaunu teātra ēku ar 600 skatītāju vietām. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā Liepājas latviešu teātris pārtrauca darbību, bet 1918. gadā – atjaunoja. 1934. gadā Liepājas teātri apvienoja ar Liepājas operu un izveidoja "Liepājas pilsētas drāmu un operu".

Liepājas teātra nosaukums 1945.-1946. gadā bija Valsts Liepājas Muzikāli-dramatiskais teātris. 1946. gadā to pārdēvēja par Liepājas drāmas teātri, 1957. gadā atkal par Muzikāli-dramatisko teātri, 1963. gadā par Valsts Liepājas teātri.

No 1967. līdz 1974. gadam Liepājas teātrī strādāja Imants Kalniņš, tika iestudētas muzikālas izrādes "Princis un ubaga zēns" (1968) un "Trīs musketieri" (1969) ar Imanta Kalniņa dziesmām. Galvenais režisors šajā laikā bija Andrejs Migla (1968-1974), pēc viņa – Oļģerts Kroders (1974-1989), Herberts Laukšteins (1989-1997) un Juris Bartkevičs.