Kā galveno priekšnoteikumu idejas realizācijai, Dainis Kalns min bagātu informāciju opermūzikas jomā un spēju kontaktēties ar cilvēkiem gan Latvijā, gan visā pasaulē. Tāpat nozīmīga ir lielā pieredze un arī uzdrošināšanās svētku organizēšanā, jo valsts visus, izņemot pēdējos opermūzikas svētkus, nav dotējusi. Šogad valsts dotācijas sedz 8% no tāmes.
Svētku organizēšanas radošā puse ietver koncepcijas izveidošanu, mākslinieku, solistu, režisoru, diriģentu, scenogrāfu, tērpu mākslinieku, horeogrāfu izvēli.
Opermūzikas svētku tapšanas neatņemama sastāvdaļa ir sponsoru piesaiste, jo tikai 70% no izdevumiem nosedz ienākumi par biļetēm. Pārējie 30% naudas ir “jāizlūdzas”, stāsta Dainis Kalns.
Neiztrūkstošas ir arī tehniskās lietas – aviobiļetes, viesnīcas, dažādu transporta pakalpojumu organizēšana. Siguldā katru gadu ir jāizbūvē 3 000 sēdvietu, jāīrē gaismas un skaņu tehnika.
Ļoti nozīmīgs, sarežģīts, taču mākslinieciski svarīgs, ir tērpu radīšanas process. No tērpu mākslinieces Ievas Kundziņas zīmētiem un veikala “Elste” dāvātiem audumiem top skatuves gaismās mirdzoši šedevri. Katrā izrādē nepieciešami ap 80-90 tērpi, jo jāapģērbj solisti, koristi, statisti, stāsta Dainis Kalns.
Ne mazāk enerģijas ir jāpieliek dekorāciju veidošanai. Saskaitot kopā orķestrus, korus, solistus, tehniskos darbiniekus, frizierus, grima māksliniekus, gaismas, skaņas speciālistus un operatorus, opermūzikas svētku realizācijā piedalās 300-400 cilvēku. Jāparūpējas arī par biļešu, bukletu, programmu, afišu izgatavošanu.
Taču viens no svarīgākajiem, ja ne pats svarīgākais ir rūpēties, lai opermūzikas svētkos būtu tualetes, piebilst Kalns.
Daiņa Kalna jautājums DELFI lasītājiem. Kas ir Siguldas opermūzikas svētkos mainīgs un kas nemainīgs? Savus atbildes variantus publicējiet komentāros pie raksta, par pareizu atbildi Dainis Kalns sola ieeja Siguldas oeprmūzikas svētkos par brīvu.