1941. gada 27. janvārī ar izrādi "Zelta atslēdziņa" tika atklāts Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris, kas pastāvēja un darbojās līdz 1992. gadam.

Pirmā izrāde tika spēlēta Rīgas Pionieru pilī (tagadējā Rīgas pils) "uz nedaudz pārveidotas skatuves". Kā stāsta E. Smiļģa Teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš, jaundibinātajam teātrim savu telpu nav bijis, tas "pārvācies no vienas vietas uz otru". Pēc II Pasaules kara beigām, 1940. gadu beigās teātris ievācies Lielās sabiedriskās sinagogas telpās, Lāčpleša ielā 39, savukārt uz labi zināmo ēku Lāčplēša ielā 25, kur šobrīd atrodas Jaunais Rīgas teātris, Jaunatnes teātra trupa pārvācās 1979. gadā, kad jau bija uzcelts jaunais Dailes teātris.

Ziedu laikus Jaunatnes teātris piedzīvoja 20. gadsimta 70. un 80. gados, kad teātra mākslinieciskais vadītajs bija Ādolfs Šapiro. 1992. gadā teātris tika slēgts. 2011. gadā Ādolfs Šapiro saņēma Triju zvaigžnu ordeni un "Spēlmaņu nakts" mūža balvu.

Jaunatnes teātra 75 gadu jubilejai veltīts pasākums šogad notiks E. Smiļģa Teātra muzejā 31. janvārī plkst. 16.00. Pasākumā būs iespēja tikties ar bijušā Jaunatnes teātra aktieriem. Pasākums, atsaucoties uz teātra pirmo iestudējumu, šoreiz notiks labsirdīgā koka puisēna Buratino zīmē.

Sarīkojumā klāt būs 1965. gada izrādes "Buratino piedzīvojumi" (rež. N. Šeiko) Buratino lomas atveidotājas Velta Skurstene un Tamāra Soboļeva un skaistā Malvīne – Anta Krūmiņa. Šim iestudējumam mūziku komponēja Raimonds Pauls. Pasākumā divas dziesmas dziedās Latvijas Kultūras akadēmijas pirmā kursa studenti.

Foto: No E. Smiļģa teātra muzeja arhīva

Klāt būs arī 1975. gada Ādolfa Šapiro dramatizējuma un Feliksa Deiča inscenējuma "Buratino piedzīvojumi Muļķu zemē" lomu atveidotāji: Enriko Avots (Buratino), Egils Valčs (Arlekīns), Alda Krastiņa (Kolumbīne), Ivars Brakovskis (Artemons), Rūdolfs Plēpis (Karabass Barabass, runcis Bazilio) un citi.

Teātra kritiķe Silvija Radzobe 1976. gada sākumā recenzijā laikrakstā "Padomju Jaunatne" rakstīja: "Lai uzvarētu muļķus ar sportisku degsmi vien nepietiek, vajadzīga asprātība, attapība, prāts. Cīņas lauks tiek pārnests uz garīgo sfēru." Un tas liecina, ka izrāde nebija tikai ierasti "dauzonīga" izrāde bērniem, bet gan sava veida alegorija par to "muļķu zemi", kurā mēs toreiz dzīvojām.

Par izrādi, par tā laika teātra ansambļa noskaņojumu, par skatītāju un kritikas reakciju runās gan paši mākslinieki, gan teātra zinātniece Silvija Geikina, muzeja vadītājs, profesors Jānis Siliņš.

Ieejas maksa 4 eiro.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!