Lugas galvenais varonis Juris, runājot par autokatastrofu, piemin zilo govi, kuru redzējis pirms traģēdijas. Kā zināms, zilās govis ir izzūdoši dzīvnieki tāpat kā Latvija. Patiesībā jau šobrīd Latvija zūd, un tas var notikt arī ar Eiropu. 70. gadu luga skar tēmu, par kuru mēs visi zinām, bet līdz galam neapzināmies un nerīkojamies... Iestudējums uzdod jautājumu – varbūt tomēr ir risinājums?
"Gunārs Priede šo lugu sarakstījis par tādu tēmu, par ko man manā vecumā ir interesanti domāt. "Zilā" ir luga par savas identitātes aptveršanu konkrētā mērogā, balstoties uz to, kas ir mūsu pagātne. Lai saprastu to, kas veido mani un cilvēkus man apkārt, kāpēc es te dzīvoju un kas ir tās lietas, kuras padara šo valsti man svarīgu. Lai saprastu, kas ir Latvija," saka izrādes režisors Toms Treinis.
"Zilā" ir viena no labākajām populārā latviešu dramaturga Gunāra Priedes 42 lugām.
"Pirmo Gunārs Priede ir sarakstījis – 1953. gadā 25 gadu vecumā, pēdējo – 1999. gadā 71 gada vecumā. Starp šiem cipariem ir ne tikai cilvēka mūžs, bet Latvijas laiks. "Jaunākā brāļa vasara", "Lai arī rudens", "Normunda meitene" no jaunības darbiem, "Tava labā slava", "Trīspadsmitā", "Smaržo sēnes", "Ugunskurs lejā pie stacijas", "Zilā", "Udmurtijas vijolīte" brieduma gados, "Saniknotā slieka" "Centrifūga", "Sniegotie kalni" no pusmūžā rakstītā paliks Latvijas mākslas vēsturē un ir izmantojamas teātrī ar dažādiem mērķiem. Arī – lai liecinātu par to laika periodu, kurā māksla un dzīve kā tāda neattīstījās dabiskā veidā, jo neviens okupācijas režīms to nepieļauj. Kamēr Rietumeiropu pāršalca absurda dramaturģijas vilnis un eksistenciālisma filozofija, latviešu – arī citu padomju republiku, tostarp krievu – autori meklēja iespējas izlauzties caur sociālistiskā reālisma rāmjiem un pietuvināt savu darbu varoņus dzīvei, nevis oficiālajai ideoloģijai. Arī Gunārs Priede," komentē Gunāra Priedes kopoto rakstu sastādītāja un teātra zinātniece Ieva Struka.
Lomās: Daiga Gaismiņa, Sanita Pušpure vai Ilva Centere, Kaspars Aniņš vai Kārlis Reijers, Juris Hiršs.
Izrādes scenogrāfs Kristaps Kramiņš, kostīmu māksliniece Gerda Šadurska, komponists Mārtiņš Zariņš, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš.