Kā pastāstīja protesta rīkotāji, Latvijas Sociālistiskās partijas pārstāvji, viņi šeit ir ieradušies paust savu viedokli pret Herberta Cukura popularizēšanu. "Mēs viņu uzskatām par kara noziedznieku," pauda vairāki akcijas dalībnieki, sakot, ka "ar šo mūziklu autors gribēja izraisīt diskusiju sabiedrībā un mūsu viedoklis ir šāds".
Ap pulksten 17:00 Latvijas Sociālistiskās partijas rīkotā protesta dalībnieki jau sāka izklīst, savukārt neilgi pēc tam sākās nākamais protests, kuru rīkoja tā dēvētie antifašisti.
Sākotnēji aptuveni 20 protestētāji, ģērbušies ieslodzīto tērpos, stāvēja uz Zinātņu akadēmijas ēkas kāpnēm. Uz tām bija izvietotas lelles, kas simbolizēja nacistu nogalinātos. Starp protestētājiem bija redzams arī antifašistu līderis Josifs Korens.
Vēlāk kāda aptuveni 18 gadus veca jauniete ar skrejlapām rokās vēlējās iekļūt zālē. Tā kā apsargi viņu iekšā nelaida, jauniete aizmuka, izmētājot lapas akadēmijas priekštelpā. Tajās bija rakstīti tādi saukļi kā "Tu sponsorē slepkavas slavināšanu", "Nežēlo aplausus slepkavam", "Tu to nepamani, bet tavas rokas ir asinīs", "Aplaudē skaļāk, lai tevi sadzird Rumbulas mežā nogalinātie. Viņus tur dzina tieši tas pats Herberts Cukurs" un citi.
Uz mūziklu, uzrādot biļetes, vēlējās nokļūt arī seši protesta dalībnieki, viņiem apsardze lika novilkt ieslodzīto tērpus. Ar šādu aicinājumu pie protestētājiem vērsās arī izrādes producents Juris Millers, bet, tā kā aktīvisti atteicās to darīt, zālē uz izrādi viņi netika ielaisti.
Mūzikls pat spējis piesaistīt starptautisku uzmanību, un tā dēļ Latvijas vēstniekam Bahtijoram Hasanam EDSO mītnē Vīnē nācās izplatīt paziņojumu, kurā tika uzsvērts, ka Latvijā kā demokrātiskā valstī tiek ievērota vārda brīvība. "Neskatoties uz to, ka iestudējumu veido neatkarīgs producents un neatkarīga radošā grupa pēc privātas iniciatīvas, uzņemoties par to pilnu atbildību, Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs visas valdības vārdā ir paudis skaidru pozīciju šajā jautājumā, nosodot izrādes autoru izvēli veltīt izrādi Cukuram, kas Otrā pasaules kara laikā bija bēdīgi slavenās un noziedzīgās "Arāja komandas" dalībnieks," bija teikts paziņojumā.
Šis nav pirmais protests pret mūziklu par pretrunīgo personību. Jau vēstīts, ka izrādes iestudēšana sabiedrībā radījusi asas diskusijas.
Jau ziņots, ka Liepājā sestdien, 11. oktobrī, pirms mūzikla pirmizrādes par pretrunīgo personību Herbertu Cukuru notika protesta akcija, aptuveni desmit cilvēku uz zemes nometa ar sarkanu krāsu nokrāsotas lelles.
Muzikālās drāmas "Cukurs. Herberts Cukurs" pirmā cēliena darbība norisinās 1933. un 1934. gadā un vēsta par H.Cukura "Gambijas ekspedīciju", kurā viņš devās ar paša konstruēto un veidoto lidmašīnu "C3", pārādot gan šīs ekspedīcijas pikantos, gan traģiskos brīžus. Savukārt otrā cēliena darbība sākas 1940. gadā, vispirms padomju, tad vācu okupācijas un atkal padomju okupācijas laikā un noslēdzas ar Herberta Cukura nogalināšanu 1965. gadā.
Mūzikla autori ir komponists Jānis Ķirsis, dzejnieks Pēteris Draguns un dialogu autors Juris Millers.
