Leģenda pauž, ka šī opera tapusi vētraina jūras brauciena iespaidā - ceļā uz Britu salām Vāgners ieraudzījis norvēģu zvejnieku ciematiņu, kura tēls iedvesmojis meistaru, turklāt ļāvis radikāli pārveidot pēc Heinriha Heines motīviem paša komponista radīto libretu.
Iemesls pārveidei bija šāds - kad franču valodā rakstīto libretu Vāgners iesniedza Parīzes operas direktoram, tas par niecīgu naudu iegādāto materiālu piegādāja kādam mazpazīstamam franču komponistam, nevis nākamajam vācu muzikālās drāmas ģēnijam. Vāgners, gluži dabiski, bija saniknots par šādu rīcību, un kardināli pārveidoja libretu: mainīja darbības vietu, pārsauca Katrīnu par Zentu un mīlas kolīziju asumam ieviesa jaunu tēlu - Ēriku.

Pēc skaita šī ir ceturtā Vāgnera opera (komponēta 1841. gadā drīz pēc "Rienci") un vienlaikus pirmā, kurā tik izteikti sadzirdama vadmotīvu sistēma, tiesa, pagaidām vēl mazliet deklaratīvā izpausmē. Bet pats galvenais - ar operu "Klīstošais holandietis" Vāgners mērķtiecīgi pierāda vēlmi nojaukt vecās operas standartus: vēl saglabājušies rečitatīva elementi, tai pašā laikā, tēlojot reālo un pārdabisko pasauli, skaidri iezīmējas kontrasts starp, piemēram, Ērika dziedājumiem (vecās operas piemērs) un Holandieša monologu, kas priekšvēsta Vāgnera nākamo grandiozo muzikālo drāmu asnus.

Šis inscenējums tapis pēc Zviedrijas vidienē organizētā Dalhallas operfestivāla 2002 ierosmes. LNO ir pastāvīga Dalhallas viešņa, un lūgums veidot speciālu uzvedumu tieši Dalhallai uzskatāms par vērā ņemamu pagodinājumu. Rīgas inscenējumā notikušas izmaiņas (īpaši scenogrāfijā un mizanscēnu rakstā), tomēr kopumā īstenais iedvesmas avots režisoram un viņa komandai bija gleznā Dalhalla - meteora grebtais klinšainais krāteris ar zaļgandzidra ūdens aci.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit