Sanktpēterburgas leģendārā Marijas teātra baleta trupa 17. un 18. decembrī pirmo reizi uzstāsies Rīgā. Viņi uz Latvijas Nacionālas operas skatuves piedāvās skatīt Anželena Preļžokaža šedevru "Parks", norāda izrāžu organizatoru pārstāvji.
Preļžokažs (1957) ir viens no mūsdienu dejas ģēnijiem, kura darbi tiek uzvesti labākajos pasaules teātros, tostarp Maskavas Lielajā teātrī, Milānas "La Scala" un Ņujorkas baletā. Viņa apbalvojumu kolekcijā ietilpst - "Benois de la danse", "Bessie Award", "Les Victoires de la musique" un "Globe de Cristal".
Preļžokažam piešķirtie trīs Francijas valsts apbalvojumi, kā arī Francijas pilsētas Ēksanprovansas Nacionālā horeogrāfijas teātra vadītāja statuss nav traucējis viņam iegūt nekaunīga un provokatīva meistara slavu. Tā, piemēram, viņa uzvestās izrādes "Kazanova" un "Pasludināšana" tika aizliegtas pirmizrādes priekšvakarā, autoru apsūdzot pornogrāfijā.
Parīzes opera, 1994. gadā riskēja avangardistam pasūtot baletu un nekļūdījās - "Parks" jau ir kļuvusi par klasiku. Kopš tā laika "Grand Opera" visu paaudžu mākslinieki sapņo par šīs izrādes galveno lomu un saplūšanu visilgākajā, visreibinošākajā, visneaizmirstamākajā skūpstā horeogrāfijas vēsturē.
Preļžokažs "Parku" no Parīzes uz Sanktpēterburgu pārveda 2011. gadā, par ko pats ir apmierināts: "Krievi ne tikai ir dejotāji ar skaistām līnijām - tādas ir visur, bet krieviem ir arī teju dzīvniecisks spēks, kas nelīdzinās nekam. Tas man atgādina manas saknes. Manus vecākus - albāņu kalniešus. Mums arī piemīt šī ķermeņa lepnība".
Un tomēr "Parks" jeb "Le Parc" ir franču uzvedums, kurā redzama Versaļa, Saules karaļa pils un savaldzināšanas rituāli, kas aprakstīti 17. un 18. gadsimta kurtizāņu literatūrā. Baleta trīs daļas ir savienotas vienā lielā mīlas piedzīvojumā, saplūstot "Klēves princesei", "Bīstamajiem sakariem" un "Maiguma pasaules kartei".
Marijas teātra uzveduma versijā garāko skūpstu pieredzēs tā galvenās zvaigznes - Jekaterina Kondaurova un Konstantīns Zverevs, kā arī izsmalcinātā Viktorija Briļova un Aleksandrs Sergejevs.
Izrādes dekorācijas veidojis Tjerī Leprī, bet pēc vēsturiskā parauga darinātos izsmalcinātos kostīmus - Ervē Pjērs, bet elektroniskā mūziku, kas uzsver Mocarta mūzikas apburošo skaistumu komponējis Gorana Vežvods, bet Marijas teātra orķestri diriģē maestro Mihails Sinkevičs.
Savukārt horeogrāfijā sajaucas klasika, baroks un modernā deja. "Es neatzīstu dalījumu mūsdienu un klasiskajā kustībā. Tā visa ir ķermeņa valoda un to var izmantot jebkurā kontekstā. Jo vārda "mīlu" nepieder tikai pagātnes literatūrai. Patiesībā nav nekā tāda, ko nevarētu izpaust dejā. Es uzskatu, ka tā ir spēcīga māksla, kas spēj izpaust gan klusumu, gan nāvi, gan mīlestību," saka Preļžokažs.
Baletu "Parks" viesizrādēs uz Rīgu savulaik uzaicinājis toreizējais LNO direktors Andrejs Žagars.
Biļetes pieejamas LNO un "Biļešu paradīze" kasēs, to cena ir no 40 līdz 100 latiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
