Sākot no 12.oktobra Jaunā Rīgas teātra aktieri stāstīs ”Latviešu stāstus”. Izrādes idejas autors un režisors ir Alvis Hermanis.
Izrādes teatrālo ideju varētu pielīdzināt dokumentālajam kino, kas veltīts kādam konkrētam cilvēkam. Tas ir stāsts par kādu reālu mums šodien līdzās dzīvojošu cilvēku. Izrādes režisors Alvis Hermanis: “Izrādes mērķis ir parādīt, ka mākslas uzmanības objekts var būt jebkurš cilvēks uz šīs pasaules. Jebkura cilvēka dzīve ir tā vērta, pietiekoši interesanta un dramatiska, lai būtu par iemeslu teātra izrādei, tā būtu pelnījusi būt par teātra izrādes iemeslu daudz lielākā mērā nekā jebkura mākslinieka fantāzija.

Mums likās interesanti pievērsties to cilvēku dzīves stāstiem, par kuriem publiski neraksta un nerunā. Te nav speciāli atlasīti dzīves pabērni. Nav nekādas tendenciozas izvēles. No divdesmit stāstiem daži ir krieviski Tā kā tie pēc būtības ir Latvijas cilvēku stāsti”.

Katrs JRT aktieris ir atradis vienu Latvijas iedzīvotāju un sagatavojis par viņu stāstu. Viņi ir arī patiesi šī darba autori. Pusgada laikā ir vākti materiāli, iegūti stundām gari diktofona ieraksti, fotogrāfijas un video materiāli. Aktieri ir darījuši to pašu, ko ikdienā dara žurnālisti. Tikai šī darba rezultāts ir nevis raksts, bet izrāde. Stāstu varoņi pārsvarā ir cilvēki gados, ar dzīves pieredzi. “Mēs meklējām tādus cilvēkus, kuru dzīve ir ieguvusi kādu poētisku vispārinājumu. Tā nav tikai dokumentāla informācija, bet pāriet abstraktā poētiskā tēlā. Aktiera personība un atveidojamā cilvēka dzīves stāsts, rada jaunu, fantāzijas tēlu. Tāpēc arī mums ir drosme to nosaukt par teātri. Jo tas tēls, ko skatītāji ieraudzīs nebūs fotogrāfija, tas tomēr būs mākslas tēls,” komentē Alvis Hermanis

“Latviešu stāsti” būs daudz mazu izrāžu salikums. Tie ir stāsti par: laukstrādnieku, taksometra šoferi, bērnu dārza audzinātāju, mācītāju, apkopēju, pensionāru, autobusa šoferi, vistkopi, datoristu, medmāsu, muzeja darbinieku, pārdevēju, fermeri, utt. Līdz ar to no skatuves skanēs reāla šodienas Latvijā lietota valoda, kas stipri atšķiras no tā, ko dzird televīzijā. Divdesmit stāstos var dzirdēt septiņus dažādus latviešu valodas dialektus: Latgalē vien ir trīs dialekti, divu veida Kurzemes dialekti.

“Kad to 20 stāstus kopā noklausās var iegūt ļoti spilgtu ainu par Latviju. Manā radošajā biogrāfijā šī bija izrāde, kur es pats par dzīvi kaut ko vairāk uzzināju,” Alvis Hermanis.

Stāsti ir sakārtoti pēc kontrastu principa, lai vienā izrādē būtu pēc iespējas dažādāki. Skatītāji vienā vakarā varēs redzēt trīs līdz četrus stāstus. Ja tas būs interesanti - atgriezties atkal uz citiem. Stāstu secībai nav nozīmes!

Oktobrī būs iespēja noskatīties pirmos divdesmit stāstus. Nākamajos mēnešos, visas sezonas garumā izrādi iespējams papildinās jauni stāsti. Var to saukt arī par JRT seriālu.

Režisors – Alvis Hermanis
Mākslinieces – Kristīne Jurjāne un Monika Pormale

Lielā zāle – 1., 2., 3. un 10., 11., 12. stāsts
Mazā zāle – 4., 5., 6. un 13., 14., 15. stāts
Mēģinājumu zāle – 7., 8., 9., 20. un 16., 17., 18., 19. stāsts

Latviešu stāstus stāsta:
1. stāstu – Andris Keišs
2. stāstu – Jana Čivžele
3. stāstu – Antons Zamišļajevs un Jevgeņijs Isajevs (krievu valodā)
4. stāstu – Ģirts Krūmiņš
5. stāstu – Guna Zariņa
6. stāstu – Liena Šmukste
7. stāstu – Andis Strods
8. stāstu – Maija Apine
9. stāstu – Gundars Āboliņš
10. stāstu – Vilis Daudziņš
11. stāstu – Baiba Broka
12. stāstu – Kaspars Znotiņš
13. stāstu – Elita Kļaviņa
14. stāstu – Vigo Roga
15. stāstu – Jevgeņijs Isajevs (krievu valodā)
16. stāstu – Edgars Samītis
17. stāstu – Iveta Pole
18. stāstu – Varis Piņķis
19. stāstu – Regīna Razuma
20. stāstu – Inga Alsiņa

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!