Izrādās, tur izdod arī tainuju gazetu paši priekš sevis. “Operas Avīzi”. Pēdējais iznākušais ir jau jubilejas – 20. numurs (kas datēts ar 13.februāri). Un ko mēs uzzinām no tās? Ja esam no kāda sava dievekļa vai ģimenes locekļa vai drauga saņēmuši kāroto “Operas avīzes” eksemplāru.
Izrādās, balets ir un paliek pelnrušķis uz grand-dāmas Operas fona. Toskas, aīdas, turandotas, holenderi un dēmoni ir ienesīgāki un labāki par gulbjiem, ugunsputniem un visādām tur kitrijām.
Vai tā drusciņ nav miglas pūšana acīs? Jo cik tad no vienas izrādes “vidējā ieņēmuma” operā nepaņem viessolistu honorāri?! Kamēr balets “kā māk, tā maun”, pats saviem spēkiem.
Uzzinām, ka operā turpinās reorganizācija. Apsveicam ar Reorganizācijas 10 gadu jubileju! (Vai tad to neaizsāka superintendants Ivars Bērziņš, neturpināja Mārtiņš Bauze-Krastiņš un nu jau varonīgi tālāk nerealizē vizionārs Andrejs Žagars?!
Saistošs ir Brigitas Strodas stāstījums par Katānijas operas (Sicīlijā) pirmizrādes rituālu. Labi, ka pie mums tā nenotiek. Tāpat Mocarta “Bēgšanas no seraļa” apraksts iz Berlīnes Komiskās operas šķiet gana interesants un pamācošs.
Un iemīļoto mākslinieku un visu citu Baltā nama ļaužu šūpuļsvētku dienas! Neaizmirstiet apsveikt fenomenālo Genādiju Gorbaņovu 55. gadskārtā! (1.februāris)
Drusciņ vairāk vērības gribējās saklausīt attieksmē pret Latvijas baleta spožajām, kā vēsta citi mēdiji, viesizrādēm Lielbritānijā. Bet paldies par to pašu! 999 šī materiāla zīmes ir patiesībā vienīgais vēstījums par baletu visās pezās A4 formāta lapās. Ar pavisam primitīvu aprēķinu palīdzību saskaitām – operai, mūziķiem, administrācijai un apkalpojošajam personālam veltīts 95 % materiālu, baletam – atlikušie 5%...
Lai nu kā, “Operas Avīze” paver priekškaru kaut kam tādam, kas var interesēt arī melo-un baleto-mānus šaipus priekškaram. Vai tad būtu tik neiespējami avīzīti pārdot arī publikai, pie reizes atpelnot kaut vai papīra naudu?
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
