Provokators, skandālists vai klasiķis? Dž.Dž.Džilindžeram – 50  (53)

Jau kopš režisora karjeras sākuma 90. gadu otrajā pusē teātra kritiķi veltījuši Džilim, kā viņu mēdz saukt teātra vidē, tādus vārdus kā provokatīvs, ekstravagants un skandalozs. Dž.Dž.Džilindžers ir arī viens no ražīgākajiem Latvijas teātru režisoriem – 20 gadu laikā kopumā iestudētas vairāk nekā 70 izrādes. Viņa iestudējumi saņēmuši gan galēji kritisku novērtējumu, ar līdzjūtības izteikšanu aktieriem un skatītājiem, gan slavinošas recenzijas un profesionāļu atzinību. Latviešu teātra vecmeistars Oļģerts Kroders ir teicis, ka Džilindžera iestudējums "Kaligula" ir viena no tām latviešu izrādēm, pēc kuras "esmu skrējis režisoru gandrīz vai bučot". (Žurnāls "Ir", 2011. gada 27. jūlijs). Savukārt kritiķe Silvija Radzobe par Liepājas teātrī iestudēto Raiņa "Pūt, vējiņi!" versiju rakstījusi: "Baidos pārspīlēt, bet "Pūt, vējiņi!" man šķiet pirmais īstais modernā skatuves valodā atrisinātais nacionālais mūzikls, kas ne tikai mums pašiem, bet arī ārpusniekiem palīdzētu labāk saprast latviešu dvēseli." (NRA, 2011. gada 21. novembris).

Dž.Dž.Džilindžers, īstajā vārdā Raimonds Rupeiks, dzimis 1966. gada 8. martā, Kazahstānā. Pseidonīmu atvasinājis no 20. gadsimta sakumā bēdīgi slavenā amerikāņu gangstera un banku aplaupītāja Džona Herberta Dilindžera (John Herbert Dillinger) vārda.

Džilindžers latviešu teātra vidē spilgti pieteica sevi jau studiju laikā, kad kopā ar kursabiedriem Viesturu Kairišu un Gati Šmitu radīja apvienību "Nepanesamā teātra artelis", kas pastāvēja neilgu laiku – no 1996. līdz 1997. gadam – tomēr kļuva par ietekmīgu un ievērojamu notikumu Latvijas teātra vēsturē ar plašu publicitāti. Turklāt visi trīs apvienības dalībnieki ir vērā ņemamas personības režijā arī 20 gadus pēc "Nepanesamā teātra arteļa".

Kopš 1997. gada Džilindžers par savu sauc Dailes teātri, 2010. gadā viņš kļuva par šī teātra galveno režisoru, bet 2012. – par māksliniecisko vadītāju.

Dailes teātrī tapusi lielākā daļa režisora iestudējumu, taču spilgti darbi iestudēti arī Liepājas teātrī, Nacionālajā teātrī un citur. Īpaši spilgti Džilindžers sevi pierādījis kā muzikālo izrāžu un mūziklu režisors, iespējams, uz visiem laikiem mainot latviešu skatītāja priekšstatu par to kādām jābūt šo žanru izrādēm. Kopā ar režisoru Kārli Auškāpu strādāts pie nu jau leģendārās izrādes "Šveiks" ar grupas "Prāta vētra" piedalīšanos, veiksmīga sadarbība veidojusies ar komponistu Andri Vilcānu, arī ar grupu "Dzelzs vilks", bet pēdējo gadu laikā Džilindžera radošās komandas sarakstā neatņemams ir komponista Kārļa Lāča vārds.

Sveicot režisoru dzimšanas dienā, no viņa plašā iestudējumu klāsta izvēlējāmies spilgtākos, kas palikuši skatītāju atmiņā un novērtēti ar "Spēlmaņu nakts" profesionāļu žūrijas piešķirtajām nominācijām un balvām.

Dailes teātris. Pirmizrāde 1999. gada 20. februārī.

1999. gadā pirmizrādi piedzīvoja Latvijas teātrī līdz tam nepieredzēts uzvedums – Andra Vilcāna un Dž. Dž. Džilindžera kopīgi veidotā izrāde "Fausts. Deus ex Machina" – industriālās mūzikas un Gētes klasiskā darba sakausējums grandiozā rokoperā, ievilinot teātrī arī tos, kuri klasiskām teātris-skatītājs attiecībām bija metuši līkumu. Izrādē spēlēja Andra Vilcāna grupa "Deus Sex Machina", kā arī piedalījās Olgas Žiltuhinas modernā baleta grupa "Modern Dance Company". Galvenajās lomās – Artūrs Skrastiņš (Fausts), Rēzija Kalniņa (Grietiņa) un Ģirts Ķesteris (Mefistofelis). Vēlāk mūzika no šīs izrādes tika izdota atsevišķā CD un turpināja dzīvot jau pēc izrādes noņemšanas no repertuāra.

"Man būtiski likās izvirpināt mīlas stāstu starp Faustu un Grietiņu. Es centos to attīrīt no mistiskā slāņa, neticamā... Lai izceltu šo love story – mūsdienīgā veidolā, ar ko mums būtu iespēja identificēties. Arī Dieva vietā darbosies "taustāms" Kungs. Mefistofeļa velnišķīgums ir kārdināt ar izvēles iespējām, atstājot šo vērtību orientāciju paša cilvēka ziņā. Viņš nav pazudinātājs, cilvēks izvēlas pats. Mefistofelis ar savu biznesu netiek galā, jo visi grib pārdoties...," par iestudējumu pirms pirmizrādes paudis Dž.Dž.Džilindžers.

Vilcāna un Džilindžera sadarbībā Dailes teātrī 2007. gadā tapa vēl viens mūzikls – "Drakula. Svešas asinis", kas bija komponista atgriešanās teātrī un mūzikla žanrā. Iestudējuma pamatā bija Ilmāra Šlāpina librets, galvenajā lomā – Ģirts Ķesteris.

Dailes teātris. Pirmizrāde 2004. gada 13. oktobrī.

Runājot par Dž.Dž.Džilindžera spilgtākajiem iestudējumiem, nevar nepieminēt viņa veidotos Dailes teātra "kases gabalus" – komēdijas, ko skatītāji mīl vairāk nekā kritiķi. Viens no veiksmīgākajiem piemēriem – Somerseta Moema laulību komēdija "Penelope un Diks" ar Rēziju Kalniņu un Lauri Subatnieku galvenajās lomās – bija arī "Spēlmaņu nakts" profesionāļu žūrijas novērtēta un tika nominēta kategorijā "Labākā dramatiskā teātra izrāde", bet Rēzija Kalniņa – kategorijā "Labākā aktrise" (arī par lomām izrādēs "Klāras sakari", "Striptīzs" Dailes teātrī un "Vulfa kundzes nebaidos" Rīgas Krievu teātrī).

"Izrāde – medusmaize visām tām sievietēm, kuras neprātīgi mīl savu laulāto draugu un tiek pieviltas," tā iestudējums tika raksturots pirms pirmizrādes. Vēlāk izrāde saņēma arī Dailes teātra skatītāju simpātijas balvu "Metaxa teātra zvaigzne" kā sezonas iecienītākais iestudējums.

Dailes teātris. Pirmizrāde 2005. gada 14. oktobrī.

Albēra Kamī 1938. gada darbu "Kaligula" Dž.Dž.Džilindžers iestudēja, uzdodot neērtus jautājumus vienu pēc otra – par varas neierobežoto visatļautību un brīvības robežām.

Kāpēc cilvēki tik ļoti gatavi respektēt varu un tirāniju? Kāpēc tie, kam dota vara, to izmanto tik nejēdzīgi? Kā cilvēku izmaina brīvība, kas sasniegusi galējo robežu - visatļautību? Šis darbs liek ļoti tieši izvērtēt sabiedrības morāles stāvokli, un kā uz delnas uzrāda šī brīža kaites – šādi tika pieteikta jaunā izrāde, kas vēlāk, jau izvērtējot 2005./2006. gada sezonu, saņēma balvu kā gada labākā dramatiskā teātra izrāde, bet Dž.Dž.Džilindžers – kā gada labākais režisors.

Galvenā loma iestudējumā tika piešķirta jau pieredzējušajam Dailes teātra premjeram Ģirtam Ķesterim un tobrīd nesen teātrī ienākušajam Gintam Grāvelim. Abi aktieri bija nominēti arī "Spēlmaņu nakts" labākā aktiera kategorijā.

"Dž.Dž.Džilindžera "Kaligula" ir pavisam citāda. Muzikālas izrādes nominēšana Latvijā pati par sevi ir notikums. (..). Tehniski perfekti nostrādātajā Dailes "mūziklā" sajūsmina ironiskā spēle ar popkultūras citātiem, neslēpti ciniskā attieksme pret dzīvi. Vienlaikus izrādes varoņi ir arī jūtīgas, traģiskas personības, kas savu cilvēcību cenšas maskēt jebkuriem līdzekļiem, visbiežāk — veiksmīgi. Starp šīm pretrunām rodas pārdzīvojums, kas spožas formas izrādei dod pievienoto vērtību, ļaujot pacelties pāri tikai formāli nevainojamas izrādes kvalitātēm." (Z. Radzobe, "Delfi", 2006. gada 20. novembris).

Dailes teātris. Pirmizrāde 2007. gada 15. martā.

Padzīvojušā Humberta Humberta un pusaudzes Lolitas slaveno stāstu uz Dailes teātra skatuves atdzīvināja aktieri Mārtiņš Vilsons vai Harijs Spanovskis un tobrīd 16 gadus vecā skolniece Ieva Segliņa (tagad Dailes teātra aktrise). Iestudējums tika nominēts "Spēlmaņu nakts" balvai galvenajā kategorijā "Gada dramatiskā teātra izrāde" 2006./2007. gada sezonā, nomināciju gada labākā režisora titulam saņēma arī pats Dž.Dž.Dzilindžers (arī par izrādi "Intim" Dailes teātrī).

""Lolita" ir Dž.Dž.Dž. pirmais darbs pēc "Kaligulas", kas pārspēj šo atzīto veiksmi: patstāvīgs V. Nabokova romāna interpretējums, sekmīgs darbs ar aktieriem, kopā ar scenogrāfu Mārtiņu Vilkārsi realizēts fantastiskā reālisma stils, asprātīgi ironiska un aizkustinoša uzveduma intonācija." (S. Radzobe, laikraksts "Diena". 2007. gada 20. marts)

"Asprātīga izrāde ar smeldzīgu pēcgaršu, kurā Džilindžers demonstrē fantāziju, ironisku citēšanas un pašcitēšanas prasmi un arvien pieaugošu izpratni par sarežģītām attiecībām starp pretējā dzimuma pārstāvjiem." (H. Verhaustinska, laikraksts "Diena". 2007. gada 20. marts)

Latvijas Nacionālais teātris. Pirmizrāde 2008. gada 15. februārī.

Deivida Hēra lugas "Jūdas skūpsts" iestudējums bija Dž. Dž. Dzilindžera debija Nacionālajā teātrī. Teātra direktors Ojārs Rubenis pirms pirmizrādes preses konferencē pauda bažas, ka viņš iepriekš šaubījies par to, vai šādu izrādi vajadzētu rādīt Nacionālajā teātrī, taču sapratis, ka jāiestudē izrāde par lietām, kas šodien ir aktuālas, – mīlestība, nodevība un personība.

Izrādes centrā – slavenais un pretrunīgais rakstnieks Oskars Vailds un viņa attiecības ar draugiem lordu Alfrēdu Duglasu un Robertu Rosu.

Pirms pirmizrādes Džilindžers medijiem norādīja, ka izrādē skartā tēma – homoseksualitāte – aktualizējusies Rīgas praida laikā. Viņš sapratis, ka par to ir jārunā, lai izskaustu cilvēkos neiecietību. "Luga ir par ģeniālu personību, taču sabiedrības attieksme 19. gadsimta beigās un 21. gadsimta sakumā ir vienāda pret cilvēkiem, kas ir nedaudz citādāki."

Juris Lisners par Oskara Vailda lomu "Spēlmaņu nakts" ceremonijā tika godināts kā labākais aktieris. Aktieris Jānis Āmanis par Galileo Maskoni lomu tika izvirzīts balvai kategorijā "Gada jaunais skatuves mākslinieks", bet Gundars Grasbergs par Roberta Rosa lomu – "Gada aktieris otrā plāna lomā", savukārt Dž.Dž.Džlindžers sezonas labākā režisora titulam. Izrāde 2011. gadā atkārtoti tika iekļauta Nacionalā teātra repertuārā.

"Par katru tēmu iespējams runāt atšķirīgi. Var iedziļināties, var taisīt skandālu skandāla pēc. Dž.Dž.Džilindžers jaunākās izrādes ārējās pazīmes liecina par nepārprotamu vēlmi provocēt. Tomēr īstenībā, iestudējot Deivida Hēra lugu "Jūdas skūpsts" Nacionālajā teātrī, režisors izvēlējies grūtāko, bet auglīgāko ceļu — sarunu pēc būtības. Izvēle atmaksājas. (Z. Radzobe, "Delfi". 2008. gada 25. februāris).

Arvien vairāk pievēršoties klasikai, 2010./2011. gadā kā Dailes teātra 90. jubilejas sezonas atklāšanas izrādi Dž.Dž.Džilindžers iestudēja Frīdriha Šillera klasisko darbu "Marija Stjuarte" ar Vitu Vārpiņu titullomā un Rēziju Kalniņu Anglijas karalienes Elizabetes I lomā.

Arī šajā izrādē tika cilāti jau iepriekš režisora skartie varas, kaislību un cilvēcības robežu jautājumi, kam vēsturiskie notikumi kalpoja tikai kā fons. Vita Vārpiņa par Marijas Stjuartes lomu saņēma "Spēlmaņu nakts" nomināciju kategorijā "Gada labākā aktrise".

"Vai tiešām visur klātesošā tieksme pēc varas ir tikai mīlestības trūkums, kā bieži tiek apgalvots, jeb tā tomēr ir iekodēta cilvēku dzimuma gēnos un ir gatava izlauzties pie mazākās izdevības? Kāpēc mēs tās dēļ esam gatavi ziedot paši sevi, savu dzīvi un pat dzīvību? Skatoties "Mariju Stjuarti", varētu domāt, ka Džilindžeru ir urdījuši šie un vēl citi tamlīdzīgi jautājumi, uz kuriem viņš ar divu aktrišu neatsveramu palīdzību cenšas rast atbildes savā izrādē. Vēl pavisam nesen kaut ko līdzīgu šajā lugā mēģināja atrast Oļģerts Kroders, taču valmieriešu iestudējums bija konceptuāli pārāk vienkāršots un stilistiski neviendabīgs, varbūt tāpēc Džilindžers ir izvēlējies it kā tradicionālāku ārējo formu, bet toties ļoti skrupulozi izstrādājis abu galveno varoņu savstarpējo attiecību līniju. (N. Akots. "Delfi" 2010. gada 24. septembris).

Liepājas teātris. Pirmizrāde 2010. gada 5. februārī.

Mūsdienu Krievijas autora Germana Grekova lugas "Hanana" pārnesums uz hiperreālistisku Latvijas lauku vidi parādīja pavisam atšķirīgu Dž.Dž.Džilindžeru, ko savās recenzijās atzīmēja vairāki Latvijas teātra kritiķi. Iestudējums tika novērtēts ar sešām nominācijām "Spēlmaņu nakts" kategorijās – "Gada dramatiskā teātra izrāde", "Gada režisors", "Gada aktrise" (I. Kučinska), "Gada aktieris otrā plāna lomā" (K. Gods), "Gada kostīmu māksliniece "(I. Vītoliņa) un "Gada muzikālās partitūras autors dramatiskajā izrādē" (K. Lācis).

Ar šo izrādi Liepājas teātris tika uzaicināts piedalīties prestižajā Krievijas festivālā "Zelta Maska" Maskavā.

"Ja es nezinātu, kurš Liepājas teātrī iestudējis krievu mūsdienu rakstnieka Germana Grekova lugu Hanana, nekādā gadījumā neticētu, ka tas ir Džilindžers – tik ļoti uzvedums atšķiras no visa, ko režiors pēdējos gados iestudējis Dailes teātrī..." (S. Radzobe. NRA 2010. gada 29. marts.)

Izrāde – hits Liepājas teātrī, kas saņēma gan slavinošas kritiķu atsauksmes, gan joprojām bauda skatītāju interesi. Mūziklu pēc Raiņa lugas un tautasdziesmu motīviem Dž.Dž.Džilindžers veidoja sadarbībā ar komponistu Kārli Lāci, dzejnieku Jānis Elsbergu un libreta autori Evitu Mamaju. Šajā radošajā savienībā vēlāk tapušas vēl vairākas muzikālas izrādes un mūzikli. Arī tie bijuši skatītāju mīlēti, mūzikls "Oņegins" Dailes teātrī 2013. gadā bija nominēts "Spēlmaņu nakts" balvai kā gada labākā izrāde. Tomēr nevienam no tiem nav izdevies radīt tik plašu rezonansi kā mūziklam "Pūt, vējiņi!" Liepājas teātrī.

Galvenajās lomās – Everita Pjata vai Aija Andrejeva (Baiba), Edgars Pujāts (Uldis), Agnese Jēkabsone (Zane), Kaspars Kārkliņš (Gatiņš).

Izrāde "Pūt, vējiņi!" saņēmusi raidījuma "100g kultūras" balvu "Kilograms kultūras 2011" nominācijā "Teātris". Izrāde nominēta 2011./2012. gada "Spēlmaņa nakts" balvai piecās nominācijās, saņemot to kā "Gada muzikālā izrāde", kā arī par labāko horeogrāfiju "Gada kustību mākslinieks" (I. Krasovska). Izrāde saņēmusi Egona Līva piemiņas balvu "Krasta ļaudis" nominācijā "Labākā realizētā literārā iecere".

"Iestudējums mani uzrunāja spēcīgi: gan ar mūsdienīgi skarbo Raiņa tēmas tvērumu, gan vērienīgo formu un aktieru ansambļa sniegumu.

(..)

Dž. Dž. Džilindžers, tāpat kā savulaik O. Kroders savā "Pūt, vējiņi!" interpretācijā Dailes teātrī (1998), izvērsis Raiņa iezīmētās, precinieku ierašanās nokaitētās un seksuāli izslāpušās sieviešu pasaules norises.

(..)

Prieks, ka tapis iestudējums, kas, neraugoties uz atsevišķiem iebildumiem (aprautais fināls u. tml.), revidē priekšstatus par latviešiem kā kuslu, savstarpējos ķīviņos iestigušu sērdienīšu tautu. (G. Zeltiņa, "Diena". 2012. gada 27. augusts)