"Visa muzikālās komēdijas teātra vēsture ir cieši saistīta ar Sanktpēterburgu. Tas arī atrodas vienā no skaistākajām un vecākajām pilsētas vietām, kuru radījis ģeniālais Karlo Rosi.
Teātra dzimšanas diena ir 1929. gada 17. septembris, kad pirmo reizi divi apvienotie operetes kolektīvi – Ļeņingradas un Harkovas Muzikālās komēdijas – nospēlēja uz tā skatuves vienu no pirmajām padomju operetēm. Tā bija N.Štreļņikova "Verdzene". Šajā laikā teātris strādāja Aleksandra dārzā Valsts Tautas nama ēkā. Itāļu ielas savrupmājā kolektīvs nonāca 1938. gadā, nomainot "Mūzikholu", kas, lai cik dīvaini tas būtu, pārcēlās uz Aleksandra dārzu un strādā bijušajā Tautas nama ēkā," vēsta teātra pārstāvji.
6. un 7.septembrī RKT būs iespēja noskatīties Franca Lehāra opereti divos cēlienos pēc Anrī Mejaka Lugas "Vēstniecības atašejs" motīviem.
Luga vēsta par to, ka nelielajai Monteverdes Republikai draud lielas briesmas. Tās zelta fonds, kas ir līdzvērtīgs divdesmit miljoniem, pieder gados jaunajai atraitnei Hannai Glavari, un, ja viņa apprecēsies ar svešzemnieku, – Monteverde būs bankrota priekšā.
Lai atraitnes miljoni potenciālajā laulībā nekļūtu par citas valsts īpašumu, viņa ir jānorobežo no ārzemju kavalieriem. Dzimtenes glābšanas misija ir uzticēta Republikas vēstniekam Parīzē – baronam Zetū. Uzzinot par Hannas miljoniem, vīrieši kļūst neprātīgi – katrs uzskata sevi par cienīgu pretendentu uz jaunās atraitnes roku. Bet pašas Hannas parādīšanās izraisa vēl lielākas kaislības.
Kamēr visi meklē veidus, kā ievilināt savos tīklos bagāto skaistuli, viņai ir lemts satikt savas dzīves vīrieti – apburošu, vīrišķīgu, ironisku un tādu, kas nevēlas precēties ar miljoniem, bet gan mīlestības vārdā.
Ar opereti "Jautrā atraitne", kuras pirmiestudējums notika 1905. gada 20. decembrī Vīnes teātrī "Theater an der Wien" (teātris Vīnes upes krastā), sākās Franca Lehāra slavas ceļš.
Librets – Karls Hafners un Rihards Ženē, iestudējums – Miklošs Gabors Kereņi (Ungārija), redakcija – Ištvāns Kāllai un Ģērģi Mēms (Ungārija), tulkojums krievu valodā – Sergejs Voļskis , dzeja – Jevgeņijs Gerkens un Sergejs Voļskis, muzikālais vadītājs un diriģents – Pēters Guts (Austrija), diriģenti – Maksims Aleksejevs, Arifs Dadaševs, mākslinieks – Kels Čers (Ungārija), kostīmu māksliniece – Irina Dolgova, galvenais kormeistars – Aleksejs Ņefedovs.
Kā norāda teātra pārstāvji, "Sikspārnis" ir viena no spožākajām operetēm šī žanra vēsturē. Līdz pat šai dienai to izrāda uz daudzu teātru skatuvēm, un tā rotā gan operu, gan operetes teātru repertuāru.
Ir grūti nosaukt vēl kādu opereti, kurai būtu pievērsušies tik izcili diriģenti kā Gustavs Mālers, Bruno Valtērs, Fēlikss Veingartners, Hanss Knapertsbušs, Herberts fon Karajans.
Operetes oriģināllibretu sarakstījuši slavenie franču dramaturgi Anrī Mejaks un Ludvigs Galevi pēc draiskulīgās komēdijas "Balle Ziemassvētku priekšvakarā vai Pulkstenis ar pendeli" motīviem.
Budapeštas Operetes teātris un libreta autori Ištvāns Kāllai un Ģērģi Bēms izveidoja savu versiju.
Darbība norisinās Vīnē. Intriga, ko izdomājis viens no varoņiem, nav nekas cits kā vienīgi joks: visi viens otru māna, cits ar citu flirtē, nevainīgos iesēdina cietumā… Un šis juceklis norisinās Štrausa valšu un polku virpulī, sagādājot skatītājiem baudījumu jau vairāk nekā 130 gadu.