Izrāde ar mūsdienīgu skatījumu top, pateicoties jaunajai radošajai komandai, kurā izrādes režisors sastrādājas ar scenogrāfu Reini Dzudzilo, kostīmu mākslinieci Kristu Dzudzilo un komponistu Goran Gora.
Blaumaņa lugas "Indrāni" iestudējums Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī ir nozīmīgs ar to, ka šogad aprit 100 gadi, kopš uz Rīgas Krievu teātra skatuves notika pirmā latviešu lugas iestudējuma - "Indrāni" - krievu valodā pirmizrāde.
Izrādes režisors stāstīja, ka, veidojot iestudējumu, jau sākumā atteicies no domas, ka krievvalodīgie aktieris spēlēs latviešus, jo rezultāts būtu pārāk kariķēts. Šajā iestudējumā uzsvars vairāk likts uz paaudžu attiecībām, kas var būt jebkurā kultūrā.
"Mēs esam jauni, tādēļ nesapratīsim, kā jūtas 60 gadus veci cilvēki. Lai kā es gribētu, es nesapratīšu to, kā jūtas cilvēks gados, kuru dēls sūta dzīvot uz pirtiņu, jo viņš traucē dzīvot. Mēs izrādi veidojam, skatoties caur savu prizmu. Sākot darbu pie izrādes veidošanas, jautāju sev, ko darīt ar veco paaudzi un kā pret to attiekties, jo viņi nespēj tikt līdzi laikmetam. Atbildi uz jautājumu joprojām neesmu radis, un arī skatītāji to nespēs rast, jo jautājums ir mūžīgs un būs aktuāls visās paaudzēs," sacīja režisors. Konflikti starp jauno un veco paaudzi notiek, jo neviens nespēj pierādīt savu taisnību. Katram ir savādāka dzīves pieredze, un katrai paaudzei ir sava taisnība. Konfliktu var atrisināt divos variantos, un viens no tiem ir nepieņemot otras paaudzes pausto viedokli, bet otrs variants ir pieņemt to, saprotot, ka pats sev melo.
Savukart izrādes mūzikas autors Goran Gora uzsvēra, ka izrāde neattaisnos nevienu no paaudzēm, jo problēmas ir abās pusēs.
Scenogrāfs Reini Dzudzilo izrādes vizuālajā noformējumā mēģinājis apvienot mūsdienīgo no 21.gadsimta ar 20.gadsimta sākumu. "Ja neapvienotu divas šīs realitātes, tad teātris kļūtu butaforisks. Teātra izrādē vienmēr ir jābūt laikmetīgumam. Teātrim nav jāatdzīvina realitāte, jo tam ir jārada sava realitāte," minēja scenogrāfs.
Tai pat laikā izrādes veidotāji atzīst, ka Blaumanis diktē striktus noteikumus un dramaturģija ir tā uzbūvēta, ka pārāk tālu no tās atkāpties nemaz nevar. Blaumaņa darbs "Indrāni" ir aizraujošs, tādēļ ir jātiek vaļā no klišejām par briesmīgo Blaumani un "Indrāniem", jo darbs ir ļoti mūsdienīgs, uzskata Seņkovs.
Režisors aktieriem darba gaitā ir devis zināmu brīvību, lai aktieri paši spētu veidot savu tēlu. Lai sajustu tā laika atmosfēru, maija sākumā visa iestudējuma radošā komanda devās ekskursijā uz Blaumaņa memoriālo muzeju "Braki".
Goran Gora teic, ka ikvienam, kurš skolas laikā lasīja vai arī nelasīja Blaumaņa "Indrānus", ir radies savs priekšstats par šo darbu. Lai radītu izrādei mūziku, viņš mēģinājis iedomāties, ka tā ir vienkārša luga ar spēcīgu sižetu un dramaturģiju. Viņš izrādei radījis mūziku stīgu kvartetam un pūšaminstrumentiem, kas teātros reti tiek darīts. "Mūzika izrādē iet roku rokā ar scenogrāfiju un režiju. Mūziku centos radīt tādu, lai būtu viengabalainības sajūta, proti, lai skatītājs vērtē izrādi kopumā, nevis atsevišķi izceltu mūziku. Mūzika šajā gadījumā kalpo kā skaņas ainava," uzskata mūziķis.
Izrāde "Indrāni" pirmizrādi Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī piedzīvos 25.maijā, bet 23.maijā plkst.19 uz izrādi tiek aicināti studenti, kuriem biļete šajā dienā maksās tikai vienu latu.
Šajā sezonā Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī būs skatāmas tikai divas "Indrāni" izrādes, bet pēc tam izrāde pie skatītājiem atgriezīs atkal rudenī.
Jaunā izrādē lomās piedalās Leonīds Lencs, Svetlana Šiļajeva, Aleksandrs Maļikovs, Olga Ņikuļina, Dmitrijs Palēss, Anastasija Timošenko, Jeļena Sigova, Jekaterina Frolova, Oļegs Teterins, Kārlis Krūmiņš un Daņila Maligins.
Režisoram Seņkovam "Indrāni" ir pirmais iestudējums Lielajā zālē, un viņš strādā ar to pašu jauno mākslinieku komandu, ar kuru strādāja pie izrādes "Graņonka".