16.maijā Operas Jaunajā zālē jau uz trešo iestudējumu aicināja Viestura Kairiša autorteātris. Tas ir trešais iestudējums arī "United Intimacy" darbības vēsturē. Animācijas pasaka pieaugušajiem "Hloja" ir saruna par šodienu un cilvēkiem, kuri mums atrodas tepat līdzās.
Allaž Viestura Kairiša iestudējumos būtiska loma bijusi dramaturģiskajam materiālam. JRT iestudētie Dostojevska, Eliades, Blaumaņa darbi, arī "United Intimacy" šajā sezonā pirmizrādes piedzīvojušās Ābeles un Brehta lugas nav iespējams uzlūkot kā nejaušu izvēli. Tāpēc neatrodot lugas autora vārdu, jaunākā iestudējuma reklāmmateriālos, nodomāju, ka ļoti neuzmanīgi esmu tos pārlasījusi... Izrādījās - "Hlojas" scenārija autors ir pats Viesturs Kairišs kopā ar pārējiem izrādes veidotājiem (galvenokārt aktieriem). Rezultātā tapusi dzīva, mūsdienīga, ticama un īsta valoda, kurai vajadzētu likt nedaudz sakautrēties vienam otram diplomētam dramaturgam (kuru darbos nereti vārdi klabinās kādās dīvaini saštukotās shēmās).

Otra būtiskākā lieta, kas ielīksmoja, vērojot Kairiša jauno iestudējumu, bija izrādes forma jeb skatuviskā valoda. Aktieri darbojas šķietamā plaknē: Ievas Jurjānes scenogrāfiju veido "bildītes" - uzzīmētas gultas, ledusskapis, klozetpods, virtuves iekārta, TV, un pat titulvarone sunene Hloja ir no kartona. Arī aktieru darbošanās un gaita dažbrīd rada animācijas filmu iespaidu. Visspilgtāk tas vērojams Elīnas Vānes brīžiem groteskajā Žanetes plastikā. Atmiņā labi palikusi arī abu brāļu (Ivo Martinsons un Gatis Gāga) kautiņa aina, kura palēninājumā izskatās pat amizanta. Un tam kā dzīvs pretstats savukārt oponē bijušās filoloģes, tagad klubu dejotājas Žanetes patiesi "garšīgie" deju numuri. Turpat līdzās - Enriko Avota vīratēvs ratiņkrēslā vai izrādes varoņu gulēšana uz vienas kājas, stāvus pieplokot uzzīmētai gultai (horeogrāfe Anta Priedīte)...

Žanetes deju fragmentos saskatīju vēl kādu zīmīgu momentu. Gan sākoties, gan beidzoties izrādei kaut kur kulisēs skan suņu dresūras komandas - celties, gulties, sēdēt... Sievietes kustības "nakts" dejās (vai striptīzā) arī atgādina reakciju uz šāda tipa komandām. Varam jau izlikties, ka tā tikai deja. Varam jau izlikties, ka tā tikai spēle. Varam jau par to arī nedomāt. Taču režisora piedāvātā iespēja par to padomāt man personīgi likās ļoti būtiska. Kā cilvēkam sadzīvot ar vēlmi citus "komandēt", pakļaut “dresūrai”? Visneaizsargātākie būs dzīvnieki un mazi bērni. Ak, jā - "Hloja" stāsta par Žaneti, kura paliek stāvoklī no vīra brāļa, dzemdējot bērnu, pēc tam no zīdaiņa atsakās, lai izvairītos no skandāla ar vīru, un tad tomēr "attopas". Bet paralēli tam ik pa laikam tiek dresēta sunene. Kuce?! Tiklab pasaule pilna ar attiecībām, kur vīrietis dresē sievieti un, protams, arī otrādi. Un tā pa riņķi. Skarbi.

P.S. "United Intimacy" sava projekta programmā paredzēja, ka savas izrādes vedīs rādīt arī ārpus Rīgas. Atšķirībā no abiem iepriekšējiem iestudējumiem, "Hloja" visādā ziņā šķiet pat ļoti piemērota šādai akcijai. Skaidrs stāsts, stilīga skatuves valoda, lieliski aktieri. Ne tikai jaunie, bet arī sen neredzēti vai reti redzamie - Tamāra Soboļeva un Enriko Avots.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit