Aktrises Gunas Zariņas izvēli atteikties spēlēt galveno lomu Vladislava Nastavševa izrādē "Mēdeja" Maskavā savā "Facebook" profilā asi kritizē scenārists un režisors Viktors Duks.
"Ja iet runa par aktrisi Gunu Zariņu, kas norāva teātra izrādes Krievijā tikai, lai protestētu pret Krievijas agresiju, tad mans viedoklis ir tāds... Guna, Tu esi tik sekla, cik sekls ir mūsu urla adidenēs... un, Tava turpmākā aktrises karjera ir pašiznīcināta..." raksta Duks.
Viņš savu ierakstu paskaidro, norādot, ka mākslinieki saprotas no pusvārda un domātspējīgie cilvēki neatkarīgi no tautības saprot, ka visas lietas [Krievijas-Ukrainas konflikta risināšana] notiek "daudz augstāk". Līdz ar to Gunas Zariņas atteikums esot nodevība. "Viņa ar savu attieksmi izdrāza savus kolēģus un draugus, kuri arī ir pret karu!" raksta Duks.
Ieraksts arī viņa paziņu vidū iemantojis ievērību. Daļa piekrīt scenārista viedoklim un norāda, ka šī aktrises rīcība nevienam neko nedos, jo kultūra ir tā, kas cilvēkus vieno. "Vai nepietiek jau reālo, politisko karu, vai jāuzsāk arī kultūras karš?" jautā bijusī krievu valodā iznākošā žurnāla "Ļubļu!" redaktore Viktorija Ļakiševa.
Savukārt Duka kolēģe Ilona Brūvere uzskata, ka ar aktrises rīcību "uzmesti ir gan kolēģi, gan teātris. Rezultāts - poza bez jebkādām pozitīvām konsekvencēm". Viņasprāt Krievijas sabiedrības interesi varētu iegūt, ja izrādes notiktu, tiktu pārtrauktas un tad publika tiktu aicināta protestēt, taču tagad "mēs par to te parunājam un pakaifojam un viss".
Tikmēr Likteņdārza projekta koordinators Bruno Cīrulis norādījis, ka "pilnībā atbalsta Gunas Zariņas un citu mākslinieku līdzīgu rīcību". Viņš raksta, ka "protests arī ir pretošanās", kas ir nepieciešama, jo citādi pat inteliģenti cilvēki noliedzot acīmredzamo.
Jau ziņots, ka pēc aktrises Guna Zariņa atteikuma spēlēt galveno lomu Vladislava Nastavševa izrādē "Mēdeja" Gogoļa centrā Maskavā atceltas visas paredzētās izrādes no 11. marta līdz 14. martam.
Mājaslapā publicēta arī aktrises vēstule Gogoļa centram, kurā viņa paudusi, ka protestē pret Krievijas karaspēka ievešanu Ukrainā un iejaukšanos neatkarīgas valsts iekšējās lietās. Zariņas vēstulē ir iekļauts arī citāts no lugas "Mēdeja". Vēstuli aktrise noslēgusi ar vārdiem: "Mūzas klusē. Uz tikšanos pēc kara!"
Saistībā ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu arī Jaunais Rīgas teātris atcēlis visas paredzētās viesizrādes Krievijā, kā arī atsaucis savu dalību Pēterburgas un Omskas teātra festivālos. Savukārt teātra vadītājs Alvis Hermanis atcēlis savu piedalīšanos Maskavas Lielā teātra iestudējumā.
Arī trīs Latvijas Nacionālā teātra aktieri iesniegumā teātra direktoram Ojāram Rubenim bija lūguši pārcelt paredzētās viesizrādes Krievijā. Pēc Nacionālā teātra mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītājas Līgas Rimšēvičas teiktā, domājot ilgtermiņā, svarīgāk ir nesaraut saites ar Krievu režisoru Kirilu Serebreņņikovu un sponsoriem. Viņa uzsvēra, ka Krievija nav monolīta un lielākā tās inteliģences daļa neatbalsta Putina rīcību. Rubenis esot izteicis vēlmi pirms viesizrādēm Krievijā paust savu attieksmi pret Krievijas agresiju Ukrainā. Pēc Rimšēvičas teiktā, tam būs lielāks iespaids nekā izrāžu atcelšanai.
Šādi rīkojies "Dirty Deal Teatro" kolektīvs viesizrādē Maskavā, mainot izrādes "Nacionālais attīstības plāns" finālu un aicinot skatītājus iestāties par Krievijas karaspēka izvešanu no Ukrainas.
Arī Dailes teātris, pēc tā vadītāja Andra Vītola teiktā, sadarbību ar krievu režisoriem pārtraukt neplāno.
Kultūras ministre Dace Melbārde, komentējot Latvijas mākslinieku viesošanos Krievijā, paudusi, ka brīvā un demokrātiskā valstī ir iespējamas dažādas nevardarbīga protesta formas. Ministre uzsvērusi, ka ikvienam māksliniekam un kultūras institūcijai ir tiesības izvēlēties, kādā veidā paust savu nostāju pret pasaulē un arī Latvijā notiekošo. Viņa atzinusi, ka politiska iejaukšanās mākslas procesos, norādot tikai vienu iespējamo rīcības modeli, nav uzskatāma par labu praksi pilsoniskas un demokrātiskas sabiedrības veidošanā.
