2017. gadā Eiropas kultūrtelpā viens no nozīmīgākajiem notikumiem ir Reformācijas 500 gadu jubileja. 1517. gadā Mārtiņš Luters publicēja savas tēzes, no kurām sākās apvērsums ne tikai visā Rietumu kristīgajā baznīcā un ticības izpratnē, bet lielā mērā arī Eiropas un Pasaules kultūrā kopumā.
Tas ir Burkarda Valdisa – garīdznieka, politiķa, dzejnieka, mūziķa un arī alvas lējēja – 1527. gadā Rīgā Reformācijas ideju iespaidā sarakstītās garīgās lugas "Parabola par pazudušo dēlu" iestudējums. Izrādes pamatā esošais teksts nav interesants tikai no filozofiskā vai reliģiskā aspekta, tas simbolizē arī dramaturģijas atdzimšanu Eiropā, jo tiek uzskatīts par pirmo viduslaiku garīgo lugu. Iestudējumā Burkarda Valdisa tam laikam novatoriskais, dzīvīgais un spēcīgais teksts papildināts ar autora dzīves stāsta atainojumu.
Burkarda Valdisa lugā Evaņģēlijā paustā līdzība par Pazudušo dēlu noris viduslaiku Rīgā. Pazudušais dēls iemieso ne tikai grēcinieka pārvērtību, bet ir arī simbols baznīcas transformācijai. Vēsture ir pierādījusi, ka sabiedrības attīstība notiek, pateicoties jaunu ideju pieņemšanai, nebaidoties pārmaiņu priekšā. Piecus gadsimtus seni notikumi joprojām spēj dot atbildi uz šodien interesējošiem jautājumiem, kas būtībā palikuši nemainīgi – par dzīves jēgu, ticību, pārbaudījumiem, atdzimšanu.
Kā uzsver uzveduma veidotāji, izrāde ir kā pierādījums, ka ticība un vēsture ir klātesoša, un, ka to iespējams pasniegt un uztvert ar mūsdienu mākslā aktuāliem paņēmieniem. Zīmējumu teātra izrādē gandrīz 500 gadus senais stāsts tiek vēstīts laikmetīgā valodā, viduslaiku muzikālo un tekstuālo vēstījumu papildinot ar laikmetīgo deju, mūsdienīgu scenogrāfiju un gleznotājas klātbūtni. Režisors Varis Klausītājs uzsver, ka iestudējums rada iespēju vilkt paralēles ar Evaņģēlija līdzību un dzīvi viduslaikos, ietverot tā laika svarīgākās atziņas, kā arī mudina domāt, cik un kādā veidā vēsturiskās idejas dzīvo un pastāv mūsdienās, kā tās interpretē un pielāgo mūsdienu cilvēks Latvijas sabiedrībā.
Gleznotājas Ingrīdas Ivanes radītais lielizmēra gleznojums, kas izrādes laikā pamazām celsies augšā, vēstīs Pazudušā dēla tā brīža objektīvo skatījumu un emociju krāsu attēlojumu. Savukārt, lugas un Burkarda Valdisa dzīvesstāsta sižetus atainos dejotāji no deju kompānijas "Ārā" – Eva Kronberga un Jānis Putniņš, palīdzot skatītājiem caur laikmetīgās dejas izteiksmi iejusties galvenā varoņa tēlā. 16. gadsimta mūzikas kompozīcijas, tostarp, paša Burkarda Valdisa sacerētie darbi skanēs "Ars Antiqua Riga" un instrumentālās grupas izpildījumā, muzikālā vadītāja Pētera Vaickovska vadībā.
Iestudējumu "Pazudušais dēls. Burkard Waldis. 1527. Rīga" veidojuši režisors Varis Klausītājs, muzikālais vadītājs Pēteris Vaickovskis, scenogrāfe Austra Hauks, gleznotājas Ingrīda Ivane un Paula Zariņa-Zēmane, laikmetīgās dejas dejotāji Eva Kronberga un Jānis Putniņš, senās mūzikas vokālās grupas "Ars Antiqua Riga" pārstāvji – kontrtenors Normunds Ķirsis, tenori Aigars Reinis, Juris Jēkabsons, baritons Uģis Meņģelis, bass Pēteris Vaickovskis, kā arī instrumentālās grupas mūziķi Vitālijs Šestakovs (baroka vijole), Agnese Kanniņa Liepiņa (baroka vijole), Ieva Nīmane (blokflauta, traversflauta un dūdas), Lenards Gotlubs (lauta), Ainārs Paukšēns (baroka čells, gamba), Raimonds Mēlderis (vijole), Mārtiņs Miļevskis (perkusijas).
Biļetes nopērkamas "Biļešu paradīzes" kasēs vai internetā, kā arī dievnamā pirms izrādes.
