Karstajā laikā dārzu nevajadzētu atstāt novārtā – tam tieši ir jāpievērš lielāka uzmanība, jo tas ir regulāri jālaista. Uzņēmuma "Civinity" apzaļumošanas nodaļas vadītāja Linda Rulle ar "Tavs Dārzs" dalās savā pieredzē, kas jāņem vērā karstajā un sausajā laikā, kā arī to, kādi augi pacieš vai nepacieš karstumu.
"Galvenais padoms – laistīt, laistīt un laistīt. Augu attīstībai ir nepieciešams noteikts mitruma daudzums," piebilst Rulle, "vasarā no sausuma cietuši augi daudz sliktāk pārziemo un nākamajā gadā, visticamāk, būs jāatjauno dārza sortiments."
Šeit varēsi izlasīt vēl pāris ieteikumus augu laistīšanai karstajā laikā, bet šeit varēs izlasīt un apskatīt sešus risinājumus telpaugu laistīšanai, ja uz laiku jāizbrauc no mājas.
Augi, kas pacieš karsto un saulaino laiku
Saulainu un sausu vietu labi pacieš pelargonijas (tās gan nav vēlams pārlaistīt), leduspuķes, skaistnātres un laurentijas. Piemēram, balzamīnes daudz labāk jutīsies noēnotā vietā, savukārt iekaltētas verbenas un sanvitālijas bieži vien vairs nav iepējams atdzirdīt un atjaunot.
Kam jāpievērš lielākā uzmanība
Pirmie par mitruma trūkumu ziņos augi ar seklu sakņu sistēmu. Sākumā apvīst lapas, tad augs sāk kalst, līdz lapas un augs nokalst pavisam. Visjūtīgākās ir vasaras puķes, ziemcietes un nelieli krūmiņi. Ļoti jūtīgas pret sausumu ir lapegles, tūjas, pīlādži un citi augi.
Cik daudz ir jālaista, lai nav par daudz
Laistīt var retāk, bet bagātīgi, norāda dārza darbu speciāliste. Ja kārtīgi salej zālienu, ziemcietes, krūmus un koku apdobes, tad nākamā laistīšana var būt pēc 3-4 dienām, pat šādā karstā laikā. Laistīšanai labākais laiks ir no rīta vai vakaros, lai saudzētu augus un neradītu tiem lieku stresu, laistot pašā dienas vidū, kad ir lielākais karstums. Laistīšana dienas vidū un karstajos saules staros, var atstāt izdedzinātas pēdas uz augu lapām, kas rodas, saulei intensīvi karsējot tikko aplaistītos augus un ūdens piles uz to lapām. Ēnainās vietās var laistīt arī dienas laikā. Savukārt zālienu pie temperatūras virs +30 grādiem pēc Celsija, lai dzesētu, ir pat ieteicams laistīt arī dienas laikā.
Augu mēslošana sausā un karstā laikā
Nedrīkst mēslot sausu augu, sausu augsni, jo tā var stipri kaitēt auga sakņu sistēmai. Mēslot ieteicams mitru augsni, iepriekš par to parūpējoties, un pēc mēslošanas vēlreiz aplaistīt, lai mēslojums nonāktu līdz auga sakņu sistēmai. Pie pietiekama mitruma līmeņa un siltuma augi spēcīgāk un intensīvāk augot, patērē daudz vairāk barības vielas nekā vēsā laikā.
Balkonu apstādījumi karstā laikā
Puķu podi, balkonkastes un jebkuri augi podos karstā laikā jālej pat vairākas reizes dienā. Biežums ir atkarīgs no tā, cik liels ir puķu pods, kur tas novietots un kādi augi tur iestādīti. Pareiza auga un puķu poda izvēle krietni atvieglos balkona apstādījumu kopšanu. Noteikti nevajag izvēlēties mazus, plānus un seklus puķu podus. Tāpat arī betona puķu podi saulainā laikā ļoti ātri uzkarst, tāpēc noteikti nav piemēroti šādai karstai vasarai. Ideāli ir dubultie puķu podi ar ūdens rezervuāriem un termometriem. Tas palīdz precīzāk noteikt laistīšanas biežuma nepieciešamību.
Koki, augļukoku un ogulāju laistīšana
Nekādā gadījumā nedrīkst aizmirst, ka arī koki ir jālaista, jo īpaši jaunstādi. Tas pats attiecas uz augļukokiem un ogulājiem, kam īpaši svarīgs ir pietiekams mitruma daudzums ražas nobriešanas laikā.
Zālāja pļaušana karstā laikā
Karstā un sausā vasarā, kā šī, zālāju pļauj krietni retāk nekā parasti un maksimāli augstu (nenopļaujot līdz dažu centimetru augstumam). Nav vēlams pļaut dienas vidū, jo zālienā izdegumi rodas pat no zāles pļāvēja riteņa nospiedumiem, un atjaunošanās notiek daudz ilgāk. Bieži pēc pļaušanas karstā un sausā laikā zālājs momentāli izdeg. Lai karstumā arī zaļotu skaists mauriņš, tas ir regulāri jālaista, jāmēslo un jāseko līdzi pļaušanas biežumam, lai nekaitētu zāliena attīstībai.
