Kā norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības eksperts Māris Narvils, šīs sezonas ilgstošais sausums iespaidojis arī augļu un ogu dārzu sagatavošanos ziemai. Viņš norāda, ka veģetācijas laikā maksimāli iztērētais mitrums rezultējies nepilnīgā jauno dzinumu pieaugumā, – tie ne visur ir optimālajās 30 līdz 50 centimetru robežās, kas liecinātu par labu augļu koku stāvokli.
Narvils vērš uzmanību, ka arī meteoroloģiskā prognoze novembrim, lai arī nesola lielu aukstumu, rada bažas par gaidāmo nokrišņu apjomu, – tie paredzami mazāki par ilggadīgiem vidējiem rādītājiem. Tādējādi lielākajā daļā Latvijas dārzu optimālais mitruma līmenis netiks sasniegts, bet – tieši ūdens ir galvenais augļu koku un ogulāju sakņu sistēmas dzīvotspējas nodrošinātājs, uzsver Narvils. Ūdenim trūkstot, būtiski tiek traucēta barības vielu virzība. Pat pietiekoši laba barības elementu (mēslojuma) nodrošinājuma gadījumā, pastāv augsts risks, ka augļu koki un ogulāji nepaspēs sagatavoties ziemošanas periodam. "Sals, it īpaši kailsals, izsaldējot augsnes aramkārtu, vispirms no tās izsaldē tieši ūdeni, veicinot sakņu sistēmas izsalšanu," uzsver Narvils.
Speciālists norāda, ka pašlaik ir divi rīcības varianti – cerēt, ka laikapstākļu prognozes mainīsies un nokrišņu daudzums palielināsies, bet otrs ieteicamākais – izvērtēt augļu koku un ogulāju stāvokli, lai noteiktu, kuriem nepieciešama papildu laistīšana.
Ja nevar laistīt visu dārzu, pirmos laista tos augus, kas ir galvenie ražas (naudas) devēji, iesaka LLKC speciālists, kurš kā nākamos mudina laistīt tos augus, kas šogad devuši labu ražu, tērējot daudz resursu. Kā trešie laistāmi augļu koki un krūmi, kas nodrošina "ražas konveijeru", tātad svarīgi tiem, kas maksimāli orientējas uz ražas pārdošanu tirgū, iesaka Narvils. Tikai tad laista tos, kas nodrošina ģimeni ar svaigo augļu un ogu produkciju, kuriem kopumā ir labs ražas potenciāls, bet šogad tie neražoja, un, visbeidzot – tos, kas dārzā ir jaunpienācēji.
