Foto: F64
Kā jau katros svētkos, arī Jāņu dienā neiztikt bez ticējumiem, ko radījuši mūsu senči pēc dabas un dzīves novērojumiem, tāpēc ikkatram ir lieliska iespēja tos salīdzināt ar mūsdienām, lai pārbaudītu, kuriem teicieniem ir taisnība, un kas varbūt ir zaudējuši savu aktualitāti.

Pieņemts, ka Jāņu dienā istabu neslauka, lai svētība paliktu mājās, tāpēc visus tīrīšanas darbus labāk atlikt uz nākamo dienu.

Pinot Jāņu vainagu, pirmie ziedi esot jāliek krustā, lai ļauni ļaudis neaprunātu pinēju.

Ja Jāņu dienā sienāži dzied kokos, - būs lietus, ja zālē, - būs siena laiks.

Ja Jāņi tiek svinēti svešā mājā, tad ūdeni dzerot, trīs reizes jāiepūš traukā, lai nepiemeklē ļaunums.

Ja Jāņos visas ēkas būs saspraustas ar pīlādžu zariem, tad pērkons tajās nespers visu turpmāko gadu.

Jāņu vakarā pušķo laukus: kāpostos sprauž liepu zarus, lai mīksti kāposti izaug, rudzos ozolzaru, lai cieti zari, pīlādzi pie vārtiem, lai velns netiek iekšā, bet mežrozes pie kūts, lai raganas netiek govis izslaukt.

Jāņu dienā jāatceras pie vārtiem un mājas durvīm saspraust pīlādžu zarus, lai raganas un velns netiek pagalmā un mājā iekšā.

Pļavās, kurām pāri Jāņu naktī iet līgotāji, aug labāka zāle, tāpēc ieteicams līgotājiem ierādīt vietas, kur vēlams iegūt bagātīgu zālāju.

Ja Jāņu naktī kaili apskries ap lauku, tad augs labāka raža.

Jāņos nedrīkst čūskas pieminēt, citādi tās nāks viesoties uz māju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!