Jāvāc oktobrī: iecienītākie savvaļas ārstniecības augi un to pielietojums

Jāvāc oktobrī: iecienītākie savvaļas ārstniecības augi un to pielietojums
Foto: F64

Savvaļas ārstniecības augus var vākt visu cauru gadu, un arī oktobris nav izņēmums. Mežā un pļavās var salasīt ne tikai gardas ogas, kas ir bagātīgas ar vitamīniem, bet arī citus augus, kurus var pielietot par ārstnieciskos nolūkos.

Oktobrī ir virkne augu, kurus var novākt, piemēram, baldriāna sakneņus ar saknēm, bārbeļu augļus, melno bērzu piepi, blakteņu saknes, brūnvālīšu sakneņus ar saknēm, nātru saknes, irbeņu augļus, kalmju sakneņus, paegļu čiekurogas, retēju sakneņus, sūreņu, zalkšu sakneņus, tauksakņu saknes un vikābeļu augļus.

Tāpat ir arī citi savvaļas ārstniecības augi, kuri ir tautā iecienīti, kā arī novācami oktobrī. "Tavs Dārzs" piedāvā iecienītāko augu apkopojumu, kā arī aprakstus par to pielietošanu un novākšanu.

Alkšņu augļkopas (alkšņu čiekuriņus) ievāc gan no melnalkšņa, gan baltalkšņa. Piemēram, ziemā pārkoksnējušajos un melnajos čiekuriņos ir visvairāk miecvielu. Čiekuriņiem ir svelkoša garša, un tos tautas medicīnā lieto kā savelkošu līdzekli pret caureju un asiņošanu. Tāpat tos lieto dizentērijas un citu gremošanas trakta slimību gadījumos. Savukārt ārīgi tos lieto ne tikai kakla skalošanai, bet arī mutes skalošanai.

Baldriāna sakneņus ar saknēm novāc septembrī vai oktobrī, kad augam nokalst virszemes daļas. Noteikti pārsteigs tas, ka augam ievākšanas laikā nebūs tipiskās balderjāņu smaržas, jo tāda parādās tikai tad, kad drogas tiek žāvētas. Sakneņus ar saknēm nepieciešams izrakt, attīrīt no zemes un rūpīgi nomazgāt aukstā ūdenī. Savukārt resnākos sakneņus nepieciešams sagriezt gareniski divās līdz trīs daļās. Ievāktos sakneņus nepieciešams žāvēt labi vēdināmās telpās. Vislabāk tos žāvēt speciālās kaltēs vai krāsnīs, kur temperatūra nepārsniedz +40 grādus pēc Celsija. Ja vēlies iegūt smaržīgāku drogu, tad to nepieciešams žāvēt lēnu. Šo ārstniecības augu izmanto kā nomierinošu līdzekli, kā arī tas noderēs bezmiega gadījumos, pie nervozitātes, krampju gadījumā, kā arī pie sirdsdarbības traucējumiem un citviet.

Ceļmalīšu lapas un sēklas tiek pielietotas dažādos veidos, jo lielā ceļmalīte ir sens ārstniecības augs, kuru ļoti augstu vērtēja ne tikai arābu un persiešu ārsti, bet arī Senajā Grieķijā un Romā. Ceļmalīšu lapām jābūt nebojātām un tīrām. Lai labāk izžūtu, tās vēlams izklāt plānā kārtā. Lapas žāvē atklātā vietā ēnā, vējā vai labi vēdināmā telpā. Savukārt sēklas žāvē īpašās kaltēs vai krāsnīs. Ceļmalīšu lapas satur rūgtvielas, glikozīdus, miecvielas, C vitamīnu un citas vērtīgas vielas, bet to sēklās ir daudz gļotvielu, olbaltumvielu, dažādu minerālsāļu, ogļhidrātu, eļļu un citu vielu.

Dzērveņu augļi (ogas) ir viena no iecienītākajām meža veltēm, kas tiek ievāktas rudenī. Šajā rakstā varēsi izlasīt plašāk par to, kas tajās labs un kad būt piesardzīgam.

Jāvāc oktobrī: iecienītākie savvaļas ārstniecības augi un to pielietojums
Foto: F64

Pīlādžu augļus ievāc pēc pirmajām salnām septembrī, oktobrī. Tos var lietot ne tikai svaigus, bet arī žāvētus. Ja vēlas augus žāvēt, tad to visieteicamāk būtu darīt augļu kaltēs vai krāsnīs. Izžāvēti augļi kļūst krokaini, spīdīgi, oranžsārtā tonī, kā arī tiem ir specifiska smaržā un rūgtenskāba garša. Tie satur P un C vitamīnus, karotīnu un citas vielas. Tautas medicīnā pīlādžu ogas lieto avitominožu, skorburta un citu slimību ārstēšanai.

Plūškoka augļus ievāc pilnīgi ienākušos augustā, septembrī un oktobrī. Tos parasti žāvē augļu kaltēs vai krāsnīs. Kad augi ir izžāvēti, tie kļūst melnvioleti, kā arī tiem ir saldskābena garša. Plūškoka augļos ir cukurs, miecvielas, organiskās skābes, C vitamīns un citas vielas. Der ņemt vērā, ka plūškoka lapas satur indīgo glikozīdu samungrīnu, kas ir atrasts arī negatavos augļos un to sēklās, kā arī ziedos. Augļus lieto arī kā caurejas un diurētisku līdzekli. Tāpat tos izmanto vīna rūpniecībā kā krāsvielu.

Priežu skujas var ievākt ne tikai rudenī, bet jebkurā citā gadalaikā pēc vajadzības. Tās var lietot arī svaigā veidā. Rudenī priežu skujās palielinās C vitamīna koncentrācija, bet ziemā tā ir visvairāk. Piemēram, no samaltām un svaigām skujām gatavo vitamīnu dzērienu skorbuta un citu avitominožu ārstēšanai, bet no priežu skujām ražo hlorofila-karotīna pastu.

Rožu augļi satur daudz C vitamīna (aptuveni četrus līdz sešus procentus), bet rudās rozes augļos C vitamīns ir līdz pat 18 procentiem. Tāpat tie satur arī citus vērtīgus vitamīnus, piemēram, P, E, K, B2, B1 un citas vērtīgas vielas. Rožu augļus nepieciešams atlasīt no bojātajiem, nomazgāt aukstā ūdenī un nekavējoties kaltēt. To ieteicams darīt plānā kārtā augļu kaltēs vai krāsnīs +70 līdz +80 grādu temperatūrā. Izžāvētie augļi nezaudē savu krāsu.

Raksta tapšanā izmantota grāmata "Savvaļas ārstniecības augi" (J. Groms, A. Hammermane, izdevniecība "Zvaigzne", 1973)

Source info

DELFI Tavs Dārzs


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Tavs Dārzs iesaka