Valsts meža dienesta Medību daļas vadītāja vietnieks Jānis Ozoliņš ztāsta, ka bebri parasti rok alas aizaugušas ūdenstilpes krastā, tās var būt līdz 15 m garas, ar vienu vai vairākām izejām, kas atrodas zem ūdens. Cilvēks bebra alu var ieraudzīt:
1) ja ūdenstilpē ir dzidrs ūdens, kuram cauri var redzēt no alas izstumto zemi un bebru veidoto padziļinājumu pie alas izejas;
2) ja krītas ūdens līmenis, atsedzot ieeju alā;
3) virs krastā izraktās alas iebrūk zeme.
Zemos, pārpurvotos krastos šie dzīvnieki no koku zariem, velēnām un dubļiem būvē savas mājas, 1 - 3 m augstas kaudzes. No tām uz barošanās vietām var būt izrakta pat kanālu sistēma, pa kuru bebrs pārvietojas peldus.
Bebri dzīvo ģimenēs. Jaunie pāri veidojas ziemas beigās vai pavasarī, retāk rudenī. Riesta laiks tiem ir janvārī, februārī, bet jau aprīlī vai maijā piedzimst 3 - 5 mazuļi, kuri paliek kopā ar vecākiem līdz divu gadu vecumam. Vienā ģimenē var būt apmēram 10 - 12 bebri, to dzīves ilgums var sasniegt pat 30 gadu.
- Bebrs joprojām ir limitēti medījams dzīvnieks - katra šā grauzēja nomedīšanai nepieciešama atsevišķa atļauja jeb licence. Ja zemes īpašnieks mēģinās bebrus savā teritorijā apkarot paša spēkiem, tas var beigties ar administratīvu sodu, jo Valsts meža dienesta darbinieki, vides inspektori vai policija šādu rīcību uzskatīs par nelikumīgām medībām. Tādēļ vislabāk vērsties tuvējā mežniecībā pie medību uzraudzības speciālista, kurš informēs, kam un kādā veidā atļauts medīt bebrus konkrētajā vietā, - iesaka J. Ozoliņš.
Bebra darbošanās sākas krēslas stundās un ar pārtraukumiem turpinās līdz pulksten 7.00 - 8.00 no rīta. Dažkārt pavasarī vai lietainā laikā dzīvnieks ūdenstilpē rosās arī pa dienu. Ieraugot bebru piemājas dīķī, varat mēģināt to aizbaidīt, patrenkāt. Dzīvnieks nespēj ilgi peldēt zem ūdens, tam ik pēc 5 - 10 minūtēm jāievelk gaiss. Ja nebūs paspējis izrakt alu, kurā paslēpties un elpot gaisu, tad, visticamāk, pa tumsu pārvāksies uz drošāku vietu.
Bebru medības atļautas no 1. augusta līdz 31. martam uz gaidi, ar apmācītu suni vai tā sauktajām rāmju lamatām. Tās sastāv no diviem četrkantīgiem dzelzs rāmjiem, ko saista kustīga ass un spēcīga atspere. Rāmji uzvilktā stāvoklī ir sagriezti vienā plaknē. Lamatas novieto pie ieejas alā vai bebru izraktā kanālā, pa kuru peldot bebrs spiests līst caur rāmjiem. Lienot tas atbrīvo atsperi, rāmji pagriežas ap asi par 180°, un dzīvnieks ir iespiests.
Caunas
Šie sermuļu dzimtas dzīvnieki medī peļveida grauzējus, vardes, gliemjus, pat zaķus, izposta savvaļas putnu ligzdas. Meža cauna atšķirībā no akmeņu caunas ilgstoši neapmetas cilvēku mājokļu tuvumā, taču īpaši dziļās ziemās mēdz apciemot putnu kūti. Mājputnu turētāji kūtī vai pagalmā var izlikt dzīvķeramās lamatas, kurās pievilināšanai ievietota bojāta gaļa vai dzīvnieku iekšas. Caunu ķeršanai piemērots apmēram metru garš būris vai vienkārši koka kaste, kuras galos ir paceļamas durtiņas, bet vidusdaļā - ar durtiņu aizvēršanās mehānismu saistīta laipiņa vai āķis gaļas uzspraušanai. Līdzko cauna pieskaras ēsmai, lamatu durtiņas aizkrīt ciet.
Mednieki meža caunas medībās parasti izmanto apmācītus suņus, šaujamieročus vai arī rāmju lamatas. Tās uzstāda pie ieejām slēptuvēs vai koku stumbriem, turklāt vēlā rudenī vai ziemā, kad caunas ir izsalkušākas un no slazdiem nebaidās. Uzstādot rāmju lamatas, jāraugās, lai neciestu dzīvnieki, kurus medīt aizliegts, piemēram, plēsīgie putni. Izliktos slazdus pārbauda katru dienu, jo zīlītes un peles var apskādēt zvēriņu skaisto kažoku. Jāteic gan, ka pieprasījums pēc caunādām un to cena pēdējo piecpadsmit gadu laikā ir daudzkārt mazinājusies.
Abu sugu caunu medības atļautas no 1. oktobra līdz 31. martam, turklāt medīt atļauto zvēriņu skaits netiek ierobežots.
Ūdeles
Tā kā Amerikas ūdele nav vietējā suga, to atļauts medīt nelimitēti un visu gadu. Ūdeles kļūst aktīvākas diennakts tumšajā laikā, tādēļ ar šaušanu tās apkarot ir gandrīz neiespējami. Visefektīvākais veids - izķert ar lamatām.
Dažkārt kustīgais un ēdelīgais dzīvnieciņš mēdz apmesties arī piemājas zivju dīķī, tomēr pārāk lielu postu tur nenodara, jo apēd ievainotas vai beigtas zivis. Vasarā ūdele nav spējīga noķert lielās zivis (izņemot nārsta laiku), jo nav tik veikla peldētāja. Toties seklākus caurteces dīķus spēj krietni patukšot ziemā, kad zivis ir mazkustīgas vai guļ. No ūdelēm jāuzmana arī mājputni.
Pavasarī, kamēr dīķus klāj ledus, zivju audzētāji var izmantot dzīvķeramos slazdus, kurus izvieto ūdenstilpes piekrastē niedru audzēs vai krūmājos. Pievilināšanai slazdā izliek kādu kārumu, piemēram, gaļu vai zivis. Ja neesat mednieks, pēc palīdzības jāgriežas tuvējā mežniecībā.