Rīgā, Pārdaugavā esošajā LU Botāniskajā dārzā pavasaris iesākās ar 20 gadus gaidītu brīnumu: siltumnīcā, kur aug dažādi tuksnešu un citu sausu vietu augi, vienai no agavēm rozetes centrā sāka veidoties ziedkāts.
Tas auga acīmredzami – sākumā aptuveni 9 centimetrus diennaktī, pāris nedēļu laikā sasniedzot siltumnīcas jumtu. Lai nekas netraucētu ziedkātam stiepties un agatve varētu arī uzziedēt, jumtā tika izgriezts caurums. Pret debesīm tiecās zaļš, brangs un dzīvīgs ziedkāts, kas, izaudzis apmēram 3 metrus garumā, sāka veidot ziedkopu. Ziedu veidošanās procesā pagāja pāris mēneši, līdz beidzot agaves pumpuri sāka atvērties, ''Tavs Dārzs'' stāsta LU Botāniskā dārza projektu vadītāja Elza Straupmane.
Savvaļā šaurlapu agave (Agave angustifolia var. marginata) aug Centrālamerikā – no Kostarikas līdz pat Meksikas ziemeļaustrumiem. Tā ir sastopama gan tropiskās savannās, gan sausos ērkšķainos tropu mežos, vai arī kalnainos apvidos līdz pat 1500 metriem virs jūras līmeņa.
Pats augs var būt nedaudz augstāks par metru, bet tā šaurās lapas ir aptuveni 60 centimetrus garas. Lapas ir zaļas ar krēmbaltu apmali. Dzimtenē agave uzzied reizi mūžā, sasniedzot apmēram 10 gadu vecumu. Tas notiek pavasarī: vispirms 2-3 metru garumā izaug ziedkāts, bet tad tā galā izplaukst zaļganbalti, apmēram piecus centimetrus lieli ziedi. Pēc noziedēšanas augs pamazām atmirst, bet no tā saknēm blakus vecajai rozetei veidojas sāndzinumi, kas pārtop jaunās lapu rozetēs.
Šaurlapu agave ir ne vien dekoratīva, bet arī saimnieciski nozīmīga: no lapu šķiedrām vij virves, bet to mīkstumu izmanto ziepju gatavošanā. No agaves iegūst saldu sīrupu, ko izmanto pārtikā, kā arī tā ir tekilas izejviela.
